Pacientiem ar paaugstinātu acs iekšējo spiedienu, kuri lietoja B3 vitamīna (nikotinamīda) uztura bagātinātājus, aptuveni par divām trešdaļām retāk tika diagnosticēta primāra atvērta kakta glaukoma (POAG), salīdzinot ar tiem, kas šos preparātus nelietoja. Nikotinamīda lietotājiem arī retāk bija nepieciešama ārstēšana ar spiedienu pazeminošiem acu pilieniem un lāzerprocedūrām.
Divos Apvienotās Karalistes kohortas pētījumos secināts, ka topiramāts saistīts ar augstāku glaukomas attīstības risku salīdzinājumā ar citiem antikonvulsantiem kā valproāts un lamotrigīns. Īpaši izteikta asociācija novērota sievietēm un pacientiem ar epilepsiju, bet ne vīriešiem vai pacientiem ar migrēnu.
Pētījumā Japānā konstatēts – atvērta kakta glaukoma saistīta ar nelielu, taču statistiski nozīmīgu agrīnas Alcheimera demences risku pieaugušajiem pusmūžā, īpaši vīriešiem.
Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]
Glaukomas farmakoterapija mērķēta uz intraokulārā spiediena (IOS) samazināšanu ar lokālu acu pilienu lietošanu katru dienu. Medikamentu grupas, ar ko IOS mazināt ir dažādas, t.sk. alfa adrenerģiskie agonisti (AAA), kas saistīti ar neiroprotekciju un zināmu sistēmisku iedarbību. Ņemot vērā, ka glaukomas un demences izplatība pieaug līdz ar vecumu, nepieciešams izvērtēt potenciālās glaukomas medikamentu attiecības ar risku attīstīties kognitīviem traucējumiem. Ir pētījumi, kur izteikta hipotēze, ka glaukoma pati par sevi saistīta ar neirodeģenerāciju un augstāku demences risku.
Pasaulē apmēram 65 miljoniem cilvēku ir atvērta kakta glaukoma. Kaut gan glaukoma ir viens no galvenajiem akluma iemesliem pasaulē, lielai daļai pacientu saglabājas funkcionējoša redze visu dzīvi — efektīvas ārstēšanas iespējas ievērojami palēnina redzes zuduma tempu. Šobrīd nav medikamentu, ar kuru palīdzību varētu zudušo redzi atgūt, tāpēc svarīga agrīna diagnostika un terapijas sākšana.
Pasaules Oftalmoloģijas kongress šogad risinājās no 16. līdz 19. augustam Vankūverā, Kanādā. Austrumu slimnīcu šajā kongresā pārstāvēja septiņas Oftalmoloģijas klīnikas oftalmoloģes: asociētā profesore Kristīne Baumane, Gunta Blezūra-Ūdre, Elīza Briede, Marija Klindžāne, Līga Radecka, Aļina Suhorukova un Lāsma Volksone. Viņas ar prezentēja pētījumus, datus un secinājumus par dažādu inovatīvu mazinvazīvu ārstniecības metožu pielietojumu acu slimību ārstēšanā pacientiem Latvijā, gūstot ārvalstu kolēģu atzinību par paveikto.
Glaukoma ir progresējoša optiska neiropātija, kas identificēta kā viens no galvenajiem neatgriezeniska akluma iemesliem pasaulē. Pamatā glaukoma tiek iedalīta kā atvērta kakta glaukoma un slēgta kakta glaukoma: pirmā dominē Āfrikas un Eiropas, otrā — Āzijas populācijās. [1] Pētījumi uzrādījuši, ka paaugstināts intraokulārais spiediens (IOS) cieši saistīts ar glaukomas progresēšanu un redzes lauka defekta pasliktināšanos, tāpēc glaukomas terapijas pamats ir IOS pazemināšana ar medikamentozu, lāzera vai ķirurģisku terapiju. [2]
Zinātnieki sniedz papildu pierādījumus tam, ka intrakraniālajam spiedienam ir svarīga loma glaukomas ar normālu spiedienu gadījumā, kas veido līdz pat 50 % no visiem glaukomas gadījumiem. Nesenais klīniskais pētījums parāda, ka zems intrakraniālais spiediens korelē ar pavājinātu pacienta redzi, īpaši deguna zonā.
Jaunākie pētījumi norāda, ka metformīnam piemīt aizsargājošs efekts atvērta kakta glaukomas (AKG) un ar vecumu saistītas mākulas deģenerācijas (VSMD) gadījumā. Tomēr iztrūkst padziļinātu pētījumu par šo tēmu, kā arī saistība nav izvērtēta liela apmēram perspektīvas kohortas pētījumos.
Savlaicīga glaukomas diagnozes noteikšana un atbilstīgas individualizētas terapijas sākšana palīdz saglabāt redzi, jo slimība progresē lēnāk.
Okulāra hipertensija ir svarīgs primāras atvērta kakta glaukomas riska faktors. Dati no ilgtermiņa pacientu novērošanas var būt noderīgi, lai lemtu par okulāras hipertensijas pacientu pārvaldību.
Glaukoma ir optiska neiropātija, kas rodas 2—10 % indivīdu pēc 50 gadu vecuma un ir galvenais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē. Patlaban pasaulē ir 66,8 miljoni glaukomas slimnieku, no tiem apmēram 9 miljoni ir akli ar abām acīm.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka fiziska aktivitāte var palēnināt vai novērst makulas deģenerācijas attīstību un no tām var būt ieguvumi citu bieži sastopamu redzes zuduma cēloņu gadījumos, piemēram, glaukomas un diabētiskas retinopātijas.
Secināts, ka psoriāzes pacientiem divas reizes biežāk sastopama vieglas līdz smagas pakāpes miokarda disfunkcija, salīdzinājumā ar kontroles grupas dalībniekiem PSOCADIA kohortas pētījumā Dānijā. Šajā pētījumā piedalījās 1010 pieaugušie un rezultāti skaidri norāda uz psoriāzi kā riska faktoru, neatkarīgi no citu (klasisko) kardiometabolisko risku klātbūtnes.
Kofeīns ir viena no visbiežāk lietotajām vielām pasaulē. Tas ir atrodams dažādos dabīgos produktos un var tikt uzņemts arī tīrā, sintētiski iegūtā veidā. Lielākā daļa pētījumu ar cilvēkiem ir novērošanas pētījumi, un tie galvenokārt fokusējas uz kofeīnu saturošiem dzērieniem un pārtikas produktiem.
63 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā kustas par maz. To apliecina jaunākā pētījuma "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” dati. Turpretī 33 % respondentu uzskata, ka viņu fizisko aktivitāšu daudzums ir pietiekams, bet tikai 1 % aptaujāto norāda, ka kustas pārāk daudz.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Šis bija kohortas pētījums Zviedrijā par zīdaiņiem, kas dzimuši no 2003.gada janvāra līdz 2021.gada decembrim un novēroti pēc dzimšanas 6 mēnešus. Analīzē tika iekļauti visi dzīvi dzimuši zīdaiņi vismaz 35.gestācijas nedēļā. Primārais pētījuma iznākums bija asiņošana pirmajos 6 dzīves mēnešos.
