Augsts optimisma līmenis saistīts ar ilgāku mūžu
Augstāks optimisma līmenis ir saistīts ar ilgāku mūža ilgumu un dzīvi pēc 90 gadu vecuma dažādu rasu un etniskās piederības sievietēm.
Sabiedrības veselība
Tendences bērnu veselībā un labbūtībā: 2016.–2020.gada ASV dati
Lai uzlabotu jebkuras valsts sabiedrības veselību, nopietni jāpievēršas bērnu veselībai un labbūtībai, jo tā ir mūsu nākotne par ko jādomā ilgtermiņā. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas bērnu veselībā notikušas piecu gadu periodā (iekļaujot Covid–19 pandēmijas laiku), ASV veikta nacionāli reprezentatīva aptauja.
15 pētījumu meta-analīzē noskaidrots, cik ikdienas soļu ir nepieciešams, lai nodrošinātu ilgu mūžu
15 pētījumu meta-analīze, kurā piedalījās gandrīz 50 000 cilvēku no četriem kontinentiem, sniedz jaunu ieskatu ikdienas soļu daudzuma noteikšanā, kas optimāli uzlabos pieaugušo veselību un ilgmūžību, un to, vai soļu skaits ir atšķirīgs dažāda vecuma cilvēkiem.
Psihiskas saslimšanas saistītas ar paaugstinātu nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabēta
Pētījumā pierādīts, ka nāves risks pacientam ar hroniskām neinfekcijas slimībām ir vairāk nekā divas reizes lielāks, ja pacientam ir arī psihiska saslimšana.
Prognozēt nākotni ar lielu ietekmi uz cilvēku dzīvību
Pirmais daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendijas ieguvējs, epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Covid–19 vakcinācijas procesa koordinators ŅIKITA TROJANSKIS sev uzlicis augstus mērķus — ar savu doktora darbu ietekmēt epidemioloģiskos procesus pasaules mērogā. Bet šobrīd viņš roku rokā ar politikas veidotājiem Latvijā modelē vīrusa attīstību un faktiski cīnās ar pandēmiju, kuru pats savulaik prognozēja savā bakalaura darbā.
Modificējamie plaušu vēža riska faktori: vai ir jaunumi?
Plaušu vēzis ir viens no mirstības līderiem ļaundabīgu audzēju grupā. Kamēr tā sastopamības rādītāji pēdējā laikā kritušies, tie joprojām nav tādā līmenī, lai par to varētu priecāties. Tāpēc slimību potenciāli modificējamiem riska faktoriem jāpievērš stingra uzmanība.
Labbūtības un līdzestības saistības ietekme, ievērojot Covid–19 ieviestos epidemioloģiskās drošības nosacījumus
Profilakse un sabiedrības veselības nostādņu ievērošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatību, īpaši pie ierobežotas vakcīnas pieejamības daudzās valstīs un iztrūkstošām terapeitiskajām iespējām. No vienkāršākajiem profilakses pasākumiem jāatzīmē sociālā distancēšanās un laba roku higiēnas prakse.
Pasīvā smēķēšana saistīta ar paaugstinātu mutes dobuma vēža risku
Cilvēkiem, kuri ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai ir lielāka iespējamība, ka attīstīsies ļaundabīgs audzējs mutē, salīdzinot ar cilvēkiem, kas nav pakļauti tabakas dūmiem, secināts sistēmiskā pētījumu pārskatā un meta-analīzē.
Sabiedrības veselības tēvs. Profesors ĢIRTS BRIĢIS
Tā profesoru mēdz dēvēt ārstu aprindās. Un ne velti, jo 1992. gadā viņš kopā ar domubiedriem izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedru, ko vada līdz pat šai dienai. Epidemioloģijas pamatnostādnēs pie viņa skolojusies vesela ārstu paaudze.
Kāpēc cilvēkiem gribas skriet?
Prieks rodas skrienot. Prieks būt, brīvības sajūta, papildus enerģija, ko jūt skrējēji, kā izrādās nav tikai endorfīnu darbības rezultāts. Monreālā (Kanādā) veikts pētījums skriešanas prieku izskaidro ar dopamīna līmeņa izmaiņām.
Skriešana samazina mirstības risku
Skriešana pat dažas minūtes katru dienu nelielā tempā statistiski ticami samazina personas risku nomirt no sirds un asinsvadu slimībām, salīdzinot ar tiem, kuri neskrien nemaz, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā "Journal of the American College of Cardiology".
Anatolijs Danilāns: Cilvēki radīti skriešanai
Homo sapiens ir radība, kas atsvabinājusi kāju darbību no elpošanas kustībām, tā ir radība ar atsperīgām kājām, tievu, vertikāli orientētu rumpi bez apmatojuma, ar efektīvu atdzesēšanas aparātu - sviedru dziedzeriem. Daba ir izveidojusi ideālu maratonskrējēju. Dabas mātes rīcība nav nesaprātīga.
Olimpiskās spēles un baskāju skriešana: ko esam iemācījušies?
Etiopijas skrējējs Abebe Bikila, iegāja vēsturē ar to, ka 1960. gada Olimpiskajās spēlēs Romā ieguva zelta medaļu. Viņa ātrums un veiklība palīdzēja iegūt zelta medaļu, bet tas, ka viņš to izdarīja ar basām kājām, ļāva viņam kļūt par leģendu.
Lasītākais Doctus.lv
Laimborelioze — 50 gadu jubileja “laimes” slimībai
Lai gan ik gadu pirms siltās sezonas plašsaziņas līdzekļos izskan brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas SPKC dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar ērču pārnestajām infekcijas slimībām, laimboreliozi (LB) un sabiedrības neizpratne būtiski nemainās. Tāpēc raksta mērķis ir atkārtoti pievērst speciālistu uzmanību un aktualizēt LB diagnostikas un ārstēšanas standartus.
GUNA OZOLA, kardioloģe. “Sīkā, tu nepazudīsi!”
Uz darbu Valmierā no Smiltenes viņa reizumis atbrauc ar mocīti. Ādas jakā, ādas biksēs, aizsargķiverē. Ar adrenalīna papilddevu. Pārģērbjas sarkanā darba kombinezonā un ir! — daktere GUNA OZOLA, Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste. 1. augustā apritēs septiņi gadi, kopš viņa sāka vadīt šo nodaļu. Bet darba attiecībās ar Vidzemes slimnīcu saistīta jau 18 gadus. Atklāj — uz muguras viņai ietetovēts ozols. Kā stiprā aizmugure? Pati esot tāda: “Kāda es puķīte vai lapiņa, ja esmu O–z–o–l–a”.
Fiziski aktīvs, bet arvien pieņemas svarā? Djukas universitātes pētījumā atklāti iemesli
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Kāpēc demenci diagnosticē ar vidēji 3,5 gadu novēlošanos?
Daudziem cilvēkiem ar demenci diagnozes noteikšana prasa ilgu gaidīšanu, bieži vien vairāk nekā 3 gadus, un jaunākiem pacientiem gaidīšanas laiks ir vēl ilgāks. Globāls pārskats, kurā aplūkoti vairāk nekā 30 000 gadījumu, atklāj, ka šo kavēšanos veicina vecums, demences veids un sistēmiskas veselības aprūpes problēmas, piemēram, speciālistu piekļuve un kultūras šķēršļi.
Erasmus+ apmaiņas piezīmes Slovēnijā
Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 87
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 204
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 367
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 210
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 362
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 56
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 318
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 566
Ķ
- Ķirurģija 204
L
M
N
- Narkoloģija 43
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 419
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 89
- Onkoloģija 267
- Otorinolaringoloģija 83
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 239
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 291
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 158
R
S
- Sabiedrības veselība 364
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 105
- Uzturzinātne 100