Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Miega traucējumi, grūtības koncentrēties un veikt darba pienākumus, risks citu atopiju attīstībai — tā ir tikai daļa no neārstēta alerģiska rinīta nevēlamajām blaknēm. Nav nozīmes, vai alerģisks rinīts ir sezonāls vai pastāvīgs, tā pārvaldība pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai ir svarīgs ārsta uzdevums.
Pneimonoloģijā liela daļa hronisko pacientu ir bronhiālas astmas (BA) un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacienti. Abu šo slimību terapijā pamata medikaments tiek ievadīts inhalāciju veidā. Viens no elementiem sekmīgā BA un HOPS terapijā ir tehniski pareiza inhalatoru lietošana, jo inhalējamos medikamentus pacients vienmēr saņem “iepakotus” inhalācijas ierīcē.
Neskatoties uz to, ka osteoporotiskie lūzumi būtiski ietekmē pacienta turpmāko dzīves kvalitāti un paaugstina mirstības risku, daļa pacientu nolemj osteoporozes medikamentozo terapiju pārtraukt. Šeit pētīti iemesli, kāpēc tā notiek un kas ir riska faktori zāļu lietošanas nelīdzestībai osteoporozes pacientu vidū.
Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.
Klīniskajā praksē svarīgi par drošu dzimumdzīvi runāt ar katru pacientu — neatkarīgi no vecuma, dzimuma un pieņēmumiem pēc tā, kā pacients sevi ārēji pasniedzis. Pirmais solis — riska faktoru identificēšana un pacientu izglītošana, profilakse.
Ģimenes ārsta un pediatra praksē īpaša uzmanība jāpievērš astmas novērtēšanai un ārstēšanai pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem — dzīves periodā, kad notiek hormonālas un sociālas pārmaiņas.
Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
Alerģisks rinīts (AR) ir viena no izplatītākajām, nepietiekami diagnosticētajām slimībām pasaulē. Bieži iesnu simptomus saista ar saaukstēšanās epizodēm, bet ne ar alerģiju. [1] Vairākumā gadījumu AR sākas bērnībā vai pusaudža gados un turpinās mūža garumā, bet var sākties jebkurā vecumā. Novērojumi pēdējos gados rāda, ka AR pacienti kļūst jaunāki.
Heterozigota ģimenes hiperholesterinēmija (heĢH) ir viena no biežākajām monogēnajām slimībām, kas saistīta ar agrīnu aterosklerotisku kardiovaskulāro slimību (AKVS) attīstību, turklāt bieži to diagnosticē novēloti. Ja slimība tiek identificēta un netiek ārstēta, agrīnas AKVS iespējamība ir 3—10 reizes lielāka nekā vispārējā populācijā.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir kompleksa, progresējoša slimība ar izteiktām plaušu un ārpusplaušu izpausmēm, un tā ir nozīmīgs saslimstības un mirstības cēlonis pasaulē. Mūsdienās arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts hronisku plaušu slimnieku dzīves kvalitātei un veselības stāvoklim, kas ir svarīgi mērķi slimības pārvaldībā, tāpēc noteikti jāpievēršas to uzlabošanai.
Alerģisks rinīts (AR) ir biežākā neinfekcioza rinīta forma un saistīta ar IgE mediētu imūno reakciju uz alergēnu. AR izplatības rādītājs pieaugušajiem sasniedz 10—20 %.
Kāpēc šis jautājums ir tik būtisks? Tas ir kā ceļazīme, ka slimības iznākums pacientam būs potenciāli labāks un dzīves kvalitāte augstāka. Un ārsta loma tajā ir ļoti nozīmīga.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.