Vientulība saistīta ar daudziem negatīviem aspektiem, kas atstāj sekas uz veselību. Depresija, pašnāvnieciskas domas, pozitīvas domāšanas trūkums, slikts miegs, fizioloģiskas izmaiņas (paaugstināts rīta kortizola līmenis, pro–iekaisuma gēna ekspresija), neapmierinātība ar dzīvi — tā ir tika daļa no vientulības smagās nastas.
Miegs ir periodisks fizioloģisks organisma miera stāvoklis, kura laikā pilnīgi vai daļēji tiek pārtraukta apziņas darbība un pavājinās fizioloģiskie procesi. Tas ir svarīgs normālai cilvēka funkcijai no dzimšanas līdz sirmam vecumam.
Cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts un pre diabēts un kuriem ir nepietiekams miegs (mērīts, cik daudz reāli cilvēks pavada miegā), ir vājākas kognitīvās spējas, nekā tiem, kuriem ir pietiekams miegs, secināts pētījumā.
Miegs ir aktīvs, dinamisks fizioloģisks process, kas būtiski ietekmē daudzus veselības aspektus, fizisko un garīgo attīstību. Miegs ir vitāli nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Mazuļa dzīves pirmajos gados notiek vairākas nozīmīgas izmaiņas attīstībā, kas veicina konkrēta miega/nomoda modeļa izveidi. [1]
Sabiedrībā joprojām valda paaudžu paaudzēs nostiprinājusies stigma par psihiatriskām slimībām kā biedu un kaut ko apkaunojošu. Pacients nemeklē speciālista palīdzību, neieklausās ģimenes ārsta rekomendācijās. Tāpēc cieš gan pacienta dzīves kvalitāte, gan līdzcilvēki.
Spānijā veikta pētījuma rezultāti brīdina, ka veselības aprūpes sistēmai sistemātiski jāpievēršas bezmiega problēmas risināšanai grūtniecēm. Bezmiegs ne tikai ietekmē grūtnieces dzīves kvalitāti, bet arī ir riska faktors paaugstinātam asinsspiedienam un pre-eklampsijai, gestācijas diabētam, depresijai, priekšlaicīgām dzemdībām un neplānotiem ķeizargriezieniem.
Grūtniecēm, kurām ir tādi miega traucējumi kā miega apnoja un insomnija, ir palielināts priekšlaicīgu dzemdību risks, secināts Kalifornijā veiktā pētījumā.
Jebkurš medikaments, kas šķērso hematoencefālisko barjeru, spēj ietekmēt miega struktūru un tā kvalitāti. Šajā rakstā aplūkojam dažādu medikamentu grupu pārstāvju ietekmi.
Miega trūkums ir bieži sastopama problēma, kas var būt saistīts ar hronisku slimību risku, un var būt saistīts arī ar kaulu blīvuma samazināšanos, secināts pētījumā.
Apzināts kontakts ar apkārtējo pasauli cilvēkam miega laikā zūd, miegs ir vitāli svarīgs organisma stāvoklis un nepieciešamība pēc tā ir nepārvarama. Apmēram trešdaļu dzīves cilvēks pavada miegā. Miega laikā samazinās visu CNS daļu aktivitāte, īpaši garozā, kas spilgti izpaužas galvas smadzeņu biopotenciālu pierakstā — elektroencefalogrammā.
Nepietiekams miega ilgums saistīts ar hronisku slimību attīstību, imunitātes pavājināšanos un pat priekšlaicīgu nāvi. Jauns pētījums, kas veikts Sanfrancisko (ASV), pierāda – lai izvairītos no saaukstēšanās, ir pietiekami jāguļ. Pētījumā noskaidrots, ka tiem cilvēkiem, kuri guļ mazāk nekā 6 stundas diennaktī, pēc saskares ar vīrusu, saaukstējas četrkārt biežāk nekā tie, kuri guļ 7 stundas un vairāk.
Iespējams, ka miegs ir trūkstošais posms Alcheimera slimības izpratnē. Toksiskais proteīns, kas raksturīgs Alcheimera slimībai, bloķē miega dziļās fāzes, radot atmiņas pavājināšanos.
Ķermeņa distresa traucējumi ir stāvoklis, kurā viens vai vairāki ķermeņa simptomi izraisa būtiskas ciešanas, ikdienas funkcionēšanas ierobežojumus un tos pavada pārmērīgas, noturīgas domas, trauksme vai neracionāla uzvedība saistībā ar bažām par veselību. Šis klīniskais gadījums parāda, kā neirologs var vienlaikus droši izvērtēt iespējamu organisku slimību, formulēt diagnozi un palīdzēt pacientam nonākt līdz psiholoģiskajai vai psihiatriskajai aprūpei.
Agrīna un savlaicīga hroniskas nieru slimības (HNS) diagnosticēšana un ārstēšana ir nozīmīgs solis pretī slimības sloga samazināšanai ne tikai HNS kontekstā, bet arī kardiovaskulāro slimību (KVS) ziņā. Jaunās vadlīnijas sadarbībā ar Eiropas Nieru asociācijas (ERA) ekspertiem prezentētas 2026. gada Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) ikgadējā kongresā, akcentējot starpdisciplinārās sadarbības būtisko nozīmi. Vadlīniju saturā caurvīts akronīms STAMP on CKD — to atšifrējam šajā publikācijā.
Adhezīvais kapsulīts jeb sasaldēts plecs (frozen shoulder) ir muskuļu un skeleta sistēmas slimība, kas izraisa būtiskus funkcionālus ierobežojumus. Tai raksturīga pakāpeniska sāpju parādīšanās pleca locītavā un progresējoša aktīvo un pasīvo kustību amplitūdas samazināšanās glenohumerālajā locītavā. Šīs izmaiņas būtiski apgrūtina ikdienas aktivitāšu veikšanu un pasliktina dzīves kvalitāti. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt dažādu terapeitisko intervenču ieguvumus un iespējamo kaitējumu pacientiem ar adhezīvo kapsulītu.
Augstāks urīnskābes līmenis serumā pieaugušajiem bija saistīts ar paaugstinātu ceļa, gūžas un plaukstu osteoartrīta (OA) attīstības risku. Mediānais novērošanas ilgums bija aptuveni 14 gadi.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.