Cilvēkiem, kuri atrodas izolācijā aizdomu vai apstiprinātas Covid-19 infekcijas vai iespējamās ekspozīcijas dēļ, ir paaugstināts miega problēmu risks un viņiem var būt nepieciešama psiholoģiska palīdzība.
Alkoholiskos dzērienus lieto dažādu iemeslu dēļ, visbiežāk tādēļ, lai atslābinātos vai sajustu eiforisku labsajūtu. Alkohols ir visbiežāk lietotā inde visā pasaulē, galvenais novēršamais priekšlaicīgas invaliditātes un nāves cēlonis.
Amerikas Neiroloģijas akadēmijas 72. ikgadējā sanāksmē prezentētā pētījumā atklāts, ka gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no miegainības dienas laikā, var būt risks saslimt ar jauniem veselības traucējumiem, ieskaitot cukura diabētu, vēzi un paaugstinātu asinsspiedienu.
Sezonāli afektīvie traucējumi ir viens no depresīvo traucējumu apakštipiem, sastopami apmēram 2—8 % Eiropas iedzīvotāju. Sūdzības lielākoties parādās rudens/ziemas periodā, pavasarī sasniedzot remisiju. Lielākā problēma — izteikti noturīgi simptomi, ko pēc 5—11 gadus ilga ārstēšanās perioda pilnībā atrisina viens no pieciem pacientiem. [10]
Cilvēkiem, kuriem ir miega traucējumi, biežāk var būt insults, infarkts vai citas smadzeņu asinsrites vai sirds un asinsvadu slimības, teikts pētījumā, kas publicēts 2019. gada 6. novembra tiešsaistes izdevumā Neurology®, Amerikas Neiroloģijas akadēmijas medicīnas žurnālā.
Cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, var būt paaugstināts koronārās artēriju slimības, sirds mazspējas un insulta risks, secināts pētījumā, kas publicēts Amerikas Sirds asociācijas žurnālā Circulation.
Eiropas sāpju apvienība (Pain Alliance Europe) ziņo, ka apmēram 100 miljoni cilvēku Eiropā cieš hroniskas sāpes — tās izteikti negatīvi iespaido gan cilvēka emocionālo, gan funkcionālo un arī ekonomisko sfēru. Tās ir sāpes, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus un ārstēšanai padodas grūtāk nekā akūtas sāpes, tāpēc ir grūti risināms uzdevums ikdienas ārsta praksē.
Jaundzimušo reģistrs vēsta, ka Latvijā 2018. gadā piedzima 19 115 bērni. Vistrauslākais periods gan pašam bērnam, gan arī vecākiem ir pirmais dzīves gads, kad rodas visvairāk neskaidru jautājumu, uz kuriem jārod drošticama atbilde.
Labs miegs ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem. Nav iedomājama veiksmīga un produktīva darba diena, ja nakts pavadīta, cenšoties nogulēt līdz rīta modinātājam bez skatīšanās griestos divos naktī. Speciālistam, kas konsultē par miega traucējumiem, jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam. Pacienta sūdzības par sliktu miegu var saistīt gan ar somatisku cēloni, gan mentālās veselības traucējumiem.
Nieze ir novērojama ievērojamam pacientu skaitam ar hronisku nieru slimību. Pētījumā arī apraksta, kuriem pacientiem biežāk attīstās nieze un kā tā ietekmē dzīves kvalitāti un miegu.
Alerģija ir saistīta ar tādiem nespecifiskiem simptomiem kā nogurums un izmainītas izziņas spējas. Pacienti ar alerģiju biežāk cieš arī no miega traucējumiem.
Pētījumā ar 752 senioriem ar hipertensiju secināts, ka miegu uzlabojošu preparātu lietošana ir saistīta ar vairāk lietotiem asinsspiedienu pazeminošiem medikamentiem.
Migrēnas stigmatizācija ir zināms fenomens, par ko rakstījām arī 2024. gada Doctus septembra numurā. Tuvinieki, darba devēji un pat ārstniecības personas ne vienmēr izprot, ko nozīmē dzīvot ar migrēnu, pārciest regulāras galvassāpju lēkmes un nesaņemt vajadzīgo atbalstu. Bet, lai pielietu eļļu ugunij, jāteic, ka problēma ir ne tikai stigmatizējošā attieksme, ar ko migrēnas pacients saskaras, jo pētījumi rāda palielinātu risku dažādu blakusslimību un veselības traucējumu attīstībai.
Pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem augstāks bezmiega simptomu līmenis un biežāka miega zāļu lietošana bija saistīti ar paaugstinātu invaliditātes risku pēc gada.
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Bērna mikrobioms sāk veidoties antenatālajā periodā, auglim atrodoties in utero. [3—5] Postnatāli notiek mikrobiotas progresīva diversifikācija, pieaugot mikroorganismu skaitam. Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [7] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.