Lai palīdzētu gūt ieskatu par iespējamu saistību starp autiskā spektra traucējumiem (ASD) un kardiometaboliskām slimībām, pētnieki veica sistemātisku pārskatu un meta-analīzi. Rezultāti liecināja, ka ASD bija saistīta ar lielāku cukura diabēta attīstības risku kopumā, tostarp gan 1., gan 2. tipa cukura diabētu.
Pētījumā atklājās, ka no pacientiem, kuriem ir augsts sirds un asinsvadu slimību attīstības risks, vairāk nekā 20 procenti atteicās lietot statīnu medikamentus. Sievietes par aptuveni 20 % biežāk nekā vīrieši atteicās no statīnu terapijas, kad to pirmo reizi ierosināja ārsts, un par 50 procentiem biežāk nekā vīrieši nekad neuzsāka statīnu terapiju.
Gandrīz 86 % pacientu ar FIB-4 rādītājiem, kas norāda uz aknu fibrozi, sirds magnētiskajā rezonansē atklāj novirzes.
Līdz šim dažādas terapijas pieejas pacientiem ar pemfigus nav analizētas pēc to ietekmes uz ilgtermiņa kardiovaskulārajiem vai metaboliskajiem iznākumiem. Tāpēc tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums, kur salīdzināta rituksimaba, azatrioprīna un mikofenolāta mofetila (MMF) ietekme uz šiem rādītājiem.
Gestācijas diabēta izplatības rādītāji variē no 1–30 %, atkarībā no pētāmās populācijas. Grūtniecības laikā gestācijas diabēts nozīmē augstākus mātes un bērna nevēlamus iznākumus, t.sk. preeklampsijas attīstības risku, priekšlaicīgas dzemdības, neonatālas hiperinsulinēmijas attīstīšanos. Kaut arī lielā daļā gadījumu gestācijas diabēts atrisinās pēc dzemdībām, pieaug to gadījumu skaits, kad glikozes intolerances traucējumi grūtniecības laikā atstāj ilgtermiņa sekas.
Hiperkoagulācija trombozes patofizioloģijā spēlē galveno lomu. Koagulācijas procesu atslēgas faktors ir trombīns, kuru attiecīgi regulē antitrombīns – tā deficīts līdz šim saistīts ar paaugstinātu trombozes risku un kardiovaskulāro nāvi. Šajā pētījumā analizēta saistība starp antitrombīna līmeni un mirstību no kardiovaskulārām vai onkoloģiskām slimībām vispārējā populācijā.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka novecošanās ir fizioloģiska organisku, funkcionālu un sociālu spēju samazināšanās līdz ar laiku un nav saistīta ar slimības vai traumu sekām. Tomēr mēs saprotam, ka līdz ar novecošanos, veselības prasību apjoms un nianses atšķiras. Viena no senioru vecumā izplatītām problēmām ir dažādas izcelsmes sāpju sindroms, tāpēc atbilstīgas sāpju terapijas piemeklēšana individuāli katra pacienta vajadzībām un blakusslimībām ir būtiska.
Pārtikai pievienoti cukuri rada dažādu nevēlamu veselības iznākumu risku, tajā skaitā veicina kardiovaskulāro slimību attīstību. PVO rekomendē nepārsniegt 5 % robežu ikdienas enerģijas patēriņā uzņemtajiem brīvajiem cukuriem. Tāpēc arvien populārāki kļuvuši mākslīgie saldinātāji, bet vai tie ir bez kaitīguma?
Sievietēm un vīriešiem ir lielākā daļa sirds un asinsvadu slimību (SAS) riska faktoru ir vienādi, atklāts lielā starptautiskā pētījumā. Šis bija pirmais šāda veida pētījums, kurā iekļauti cilvēki ne tikai no valstīm ar augstu ienākumu līmeni, bet arī no valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur SAS slogs ir vislielākais.
Vairāku pētījumu dati rāda, ka priekškambaru mirdzēšanas (PM) sastopamības rādītājs sievietēm ir mazāks nekā vīriešiem. Taču vai dzimumu atšķirība ir neatkarīgs riska faktors, ja pacientiem prevalē kardiovaskulāra slimība, atšķiras ķermeņa apmērs un citi riska faktori?
Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2. tipa cukura diabēta (CD) pacientiem ar sirds—asinsvadu sistēmas un nieru slimībām. Tomēr kādas ir dapagliflozīna attiecības ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai?
Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Pēdējos gados līdz ar pieaugošo vēža gadījumu sastopamību kardioonkoloģija attīstījusies kā atsevišķa kardioloģijas apakšnozare. Vēža pacientiem ir palielināts risks kardiovaskulāro slimību (KVS) attīstībai. Mūsdienu pretvēža terapija var izraisīt kardiotoksicitāti, tādējādi vēl vairāk palielinot KVS risku.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
