Uztura informācija no trim lieliem, labi zināmiem sirds slimību pētījumiem liecina, ka vienas vai vairāku kafijas tasīšu ar kofeīnu dzeršana var mazināt sirds mazspējas risku. Pētījuma rezultāti publicēti Circulation: Heart Failure.
Augstāks asinsspiediens naktī nekā dienā var būt Alcheimera slimības riska faktors vecākiem vīriešiem. Tas secināts Upsalas universitātes pētnieku pētījumā, kas publicēts žurnālā Hypertension.
Pētījumā atklāts, ka ātriju fibrilācijas (ĀF) izplatība hospitalizētajiem pacientiem ar Covid-19 ir 17,6 % un ĀF, īpaši nesen diagnosticēta, ir neatkarīgs riska faktors intrahospitālai mirstībai.
Kohorta pētījumā ar 28 024 sievietēm secināja, ka cukura diabēts un insulīna rezistence ir nozīmīgi riska faktori koronārās sirds slimības (KSS) attīstībā.
Heterozigota ģimenes hiperholesterinēmija (heĢH) ir viena no biežākajām monogēnajām slimībām, kas saistīta ar agrīnu aterosklerotisku kardiovaskulāro slimību (AKVS) attīstību, turklāt bieži to diagnosticē novēloti. Ja slimība tiek identificēta un netiek ārstēta, agrīnas AKVS iespējamība ir 3—10 reizes lielāka nekā vispārējā populācijā.
Globāli hipertensija ir vairāk nekā miljardam pasaules iedzīvotāju. Hipertensijas izplatība palielinās līdz ar vecumu, apmēram 60 % hipertensīvo pacientu ir vismaz 60 gadus veci un ~ 75 % — vairāk nekā 75 gadus veci. Vadlīnijas definē, ka pacients līdz 65 gadu vecumam ir jauns, ≥ 65 gadu vecumā — vecs un ≥ 80 gadu vecumā — ļoti vecs. [1]
Pasaulē ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākais aritmijas veids pieaugušajiem. Risks saslimt ar ĀF dzīves laikā ir katram trešajam Eiropas iedzīvotājam. Un tas, vai ĀF cilvēkam attīstīsies, ir atkarīgs no viņa vecuma, ģenētiskajiem un (sub)klīniskajiem faktoriem.
Grūtniecības komplikācijas, piemēram, spontānais aborts, per-eklampsija, gestācijas diabēts un priekšlaicīgas dzemdības ir saistītas ar paaugstinātu sirds slimību risku vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā. [1]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākā no visām sastopamajām aritmijām — vairāk nekā 33 miljoniem cilvēku visā pasaulē, ik gadu tiek diagnosticēti ~ 5 miljoni jaunu gadījumu. ĀF izplatība pieaug līdz ar vecumu: 8 % cilvēku pēc 80 gadu vecuma. [1]
Statistika ir nežēlīga — Latvijā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir 54,9 % (no kopējā mirušo skaita). No vēža mirst 20,9 %. Nereti 60 % gadījumu pirmā sirds slimības izpausme ir pēkšņa nāve vai miokarda infarkts (1. attēls).
Pētījumā ar vairāk nekā 80 000 pieaugušo, kuri tika hospitalizēti ar gripu astoņu gripas sezonu laikā, secināja, ka 12 % pacientu attīstījās nopietnas sirds komplikācijas.
Kardiovaskulārie riska faktori, tai skaitā, hipertensija, cukura diabēts un smēķēšana, ir saistīti ar paaugstinātu kognitīvo spēju pasliktināšanās risku pusmūžā, secināts pētījumā.
Sievietēm, kurām saglabājas karstuma viļņi un nakts svīšana pēc menopauzes ir par 70 % lielāka iespējamība, ka būs stenokardija, miokarda infarkts un insults, secināts pētījumā.
Perifēro artēriju slimība (PAS) asociējas ar augstu kardiovaskulāro risku un var būt iemesls invaliditātei un nāvei, tāpēc šo pacientu diagnostikā un ārstēšanā nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja, jo šī slimība bieži tiek diagnosticēta novēloti vai ilgstoši var norisināties bez simptomiem, kavējot slimību modificējošas terapijas laicīgu sākšanu. [1]
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.