Pirmā daļa rakstam bija par sievietes aprūpi pēc dzemdībām, kur autores izklāsta gan fizioloģiskās izmaiņas, kas sagaida sievieti, gan aprūpes principus stacionārā. Šajā raksta daļā sniegts apkopojums par sāpju pārvaldību un izrakstīšanos no stacionāra.
Pasaulē ik gadu apmēram 10 % bērnu piedzimst priekšlaikus, proti, līdz 36 grūtniecības nedēļām un sešām dienām. Latvijā tie ir vidēji 1500 bērnu gadā. [1]
Pēcdzemdību periods attiecas uz laiku pēc dzemdībām, kad grūtniecības laikā notikušās fizioloģiskās izmaiņas atgriežas stāvoklī pirms grūtniecības. Bez fizioloģiskām izmaiņām un veselības problēmām, kas var attīstīties pēcdzemdību periodā, veselības aprūpes sniedzējiem jānovērtē arī mātes psiholoģiskais stāvoklis un viņai nepieciešamā atbalsta apmērs. [1]
Aptaukošanās izplatība pasaulē kopš 1975. gada palielinājusies 3 ×, arī reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā. [1] Latvijā 2018. gadā 15—49 gadu vecu sieviešu grupā aptaukošanās bija 16,4 %. [2] Trūkst precīzu un aktuālu datu par aptaukošanās izplatību grūtnieču populācijā Latvijā. Aprēķināts, ka Eiropā 25 % un ASV 40 % grūtnieču ir adipozas. [1; 3] Arī ķermeņa masas pieaugumam grūtniecības laikā ir tendence palielināties.
Iedzimti sirdskaites ir vienas no biežākajām iedzimtajām patoloģijām un to etioloģija ir ļoti sarežģīta un ne līdz galam izprasta. Lieli kohortas pētījumi, sistemātiski pārskati, kā arī meta–analīzes ziņo par augstāku sirdskaites iespējamību bērnam, kura mammai ir tādi metaboliski traucējumi kā aptaukošanās, diabēts, hipertensija un preeklampsija. Turklāt visiem šiem stāvokļiem iespējama saistība ar insulīna rezistenci vai hiperglikēmiju fonā. Problēma ir tā, ka klīniskajā realitātē šie stāvokļi attīstās vienlaicīgi.
Apgrozīšana izdodas labāk, ja sieviete ir labi informēta un iedrošināta, uzticas procedūras nekaitīgumam un pašai ir vēlme dzemdēt vagināli. Ja grūtniecei ir bail, nav pilnvērtīgas informācijas vai ir vēlme grūtniecību atrisināt ar ķeizargriezienu, viņa izvēlas neveikt augļa ārējo apgrozīšanu. [1] Rezultāts veiksmīgai augļa ārējai apgrozīšanai ir galvas priekšguļa.
Dažādi parabēni ikdienā tiek lietoti kā konservanti dažādos produktos (gan kosmētiskos, gan arī pārtikas), taču ir aizdomas, ka šīm ķīmiskajām vielām piemīt endokrīno sistēmu ietekmējošas un nevēlamas īpašības. Nesen veikti pētījumi ziņojuši par asociāciju starp butilparabēnu ekspozīciju mātei grūtniecības laikā un virsvaru/aptaukošanos bērnībā, īpaši meiteņu vidū.
Potenciālie ieguvumi no veģetārisma grūtniecības laikā atkarīgi no tā, cik ierobežojošs un sabalansēts ir attiecīgais veģetārisma veids. Amerikas Dietoloģijas asociācija atzinusi, ka adekvāti izveidota veģetāriešu diēta uzskatāma par veselīgu un uzturvērtības ziņā pietiekamu un var sniegt ieguvumus dažu slimību profilaksē un ārstēšanā.
Pēcdzemdību periods ilgst 6—8 nedēļas pēc dzemdībām. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek fizioloģiskas pārmaiņas, kas aptuveni 42 dienās atgriežas pirmsdzemdību stāvoklī, tomēr ne vienmēr šajā periodā sievietes organisms atkal funkcionē tāpat kā pirms dzemdībām. Dažos literatūras avotos minēts, ka post partum periods ilgst pat 12 mēnešus pēc bērna dzimšanas.
Tā kā jaunais koronavīruss turpina izplatīties visā pasaulē, pieaug arī māšu bažas, ka viņas varētu nodot Covid-19 bērnam caur mātes pienu. Lai arī līdz šim nav bijuši dokumentēti gadījumi, kad zīdainis būtu inficējies ar Covid-19 no inficēta mātes piena, joprojām ir jautājums par šāda veida transmisijas iespējamību.
Ja sieviete lieto alkoholu pirmo piecu līdz desmit grūtniecības nedēļu laikā, ar katru nedēļu aborta risks pieaug par 8 %, pētījuma rezultāti.
Analizējot datus par vairāk nekā 1300 sievietēm, kam perspektīvi sekoja visu grūtniecības laiku, secināja, ka sievietēm, kam mangāna līmenis grūtniecības sākumā ir zems, biežāk attīstās augsts asinsspiediens jeb preeklampsija grūtniecības beigu posmā.
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā.
Jo ilgāk sieviete, kurai bijis gestācijas diabēts, baro bērnu ar krūti, jo zemāks viņas risks, ka vēlākos gados attīstīsies 2.tipa cukura diabēts, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes Care.
Sistemātiskā pārskatā identificēja tinea pedis (atlēta pēdas) sastopamības biežumu bērniem diapazonā no 0,03 % līdz 15,6 %, ar būtiskām demogrāfiskām un ģeogrāfiskām variācijām. Galvenie slimības izraisītāji bija dermatofīti, īpaši Trichophyton rubrum.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
