Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka nepietiekama barojuma dēļ ik gadu mirst vidēji 2,7 miljoni jaundzimušo. Lai jaundzimušais spētu pieņemties svarā, attīstīties fiziski un psihoemocionāli, būtiski nodrošināt zīdaiņa augšanai atbilstošu barošanu.
PVO rekomendē bērnu barot tikai ar krūti līdz bērna sešu mēnešu vecumam un turpināt līdz bērna divu gadu vecumam, taču zīdīšanas rādītāji pasaules līmenī joprojām ir zemāki par rekomendētajiem. Tāpēc pasaulē aktīvi tiek pētīti riska faktori, zīdīšanas problēmas, to risinājumi, meklētas jaunas pieejas.
Pētīts, ka ar krūti barotiem zīdaiņiem ir augstāks dzelzs deficīta risks, potenciāli kavējot bērna attīstību. Dzelzs suplementācijas efektiem attiecībā uz bērna attīstību pierādījumi ir nepietiekami un šā brīža vadlīnijas ir ar atšķirīgām nostādnēm. Tāpēc tika veikts ar placebo kontrolēts pētījums, lai novērtētu, vai ikdienas suplementācija ar dzelzi 1 mg/kg dienā 4–9 mēnešus veciem, ekskluzīvi vai pārsvarā ekskluzīvi ar krūti barotiem bērniem uzlabo psihomotorisko attīstību.
Lēmumu par zīdaiņa barošanu ar mākslīgajiem piena maisījumiem var ietekmēt gan medicīniska rakstura, gan socioekonomiska un psiholoģiska rakstura faktori. Tomēr, arī mārketinga pasākumi, reklamējot zīdaiņu maisījumus spēlē lielu lomu un var mazināt jauno māmiņu interesi barot bērnu ar krūti. Lai izvērtētu mākslīgo piena maisījumu reklāmās izmantoto apgalvojumu ticamību, tika veikts starptautisks šķērsgriezuma pētījums.
Aplūkojot epidemioloģisko datu pārskatus, redzams, ka pēdējos 20 gados pieaudzis pārtikas alerģiju sastopamības biežums, īpaši bērniem. Jāpiebilst, ka no visām alerģiskajām reakcijām uz pārtiku ap 90 % izraisa astoņi alergēni: piens, olas, zemesrieksti, jūras veltes, zivis, rieksti, soja un kvieši. Visizplatītākā ir govs piena olbaltumvielu izraisītā alerģija. [1]
Barošana ar krūti ir “zelta standarts” zīdaiņa barošanas izvēlē, taču dažkārt mātes piens nav pieejams vai pat ir kontrindicēts. Šādos gadījumos problēmu risina mākslīgie piena maisījumi. To sastāvs ir plašs, atšķirības pārsvarā nosaka maisījumu indikācijas. Rakstā apkopotas atziņas no pavisam neseniem pētījumiem — bez rekomendācijām kādai konkrētai labākajai izvēlei.
Pasaulē ik gadu apmēram 10 % bērnu piedzimst priekšlaikus, proti, līdz 36 grūtniecības nedēļām un sešām dienām. Latvijā tie ir vidēji 1500 bērnu gadā. [1]
Jaunie vecāki ir cilvēku grupa, kurus pārmaiņas skar ātri un bez atlaidēm, turklāt dzīves ritma maiņai līdz galam gatavs nav neviens — dažkārt pat līdz brīdim, kad mazais lolojums tiek ielikts rokās.
Pētnieki atklāja, ja grūtnieces tika izglītotas par veselīgu zīdaiņu ēdināšanu, šo sieviešu bērni 3 gadu vecumā patērēja mazāk tauku un ogļhidrātu un 6 gadu vecumā bērnu ķermeņa tauku līmenis bija zemāks, salīdzinot ar vienaudžiem, kuru mātes netika izglītotas. Šis ir pirmais pētījums, kurā pierāda, ka aptaukošanās sākas pirmajā dzīves gadā, pēc tam, kad mātes pārtrauc zīdīšanu.
Jo ilgāk sieviete, kurai bijis gestācijas diabēts, baro bērnu ar krūti, jo zemāks viņas risks, ka vēlākos gados attīstīsies 2.tipa cukura diabēts, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes Care.
Pirmajā šāda veida pētījumā atklāts, ja sievietei pirms grūtniecības ir liekais svars vai aptaukošanās, tas izraisa izmaiņas mātes pienā, kas savukārt ietekmē zīdaiņa augšanu.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Jautājumu–atbilžu sarunā ar Medscape Medical News Viljams P. Šucē, asinsvadu ķirurgs no Teksasas, apspriež svētku sirds sindromu (Holiday Heart Syndrome), ar sezonālu uzvedību saistītos asinsvadu riskus un profilakses stratēģijas, ko ģimenes ārsti var izmantot pacientu aizsardzībai.