Pacientiem ar Kušinga slimību bija ievērojami augstāks venozās trombembolijas (VTE) risks nekā tiem, kuriem ir nehormonāli aktīvi hipofīzes audzēji vai akromegālija, un risks sasniedza maksimumu diagnozes noteikšanas un ķirurģijas laikā. Arī cukura diabēta anamnēze saglabājās kā neatkarīgs VTE riska faktors.
Bariatriskā ķirurģija ir saistīta ar lielāku venozās trombembolijas (VTE) risku nākamajās nedēļās pēc operācijas, bet ilgtermiņa VTE risks nav pilnībā skaidrs. Pētījuma mērķis bija novērtēt bariatriskās ķirurģijas saistību ar ilgtermiņa VTE risku.
Nevienā nejaušināti kontrolētā pētījumā iepriekš nebija analizēta profilaktiski lietota aspirīna monoterapijas efektivitāte vēnu trombembolijas (VTE) gadījumā pacientiem, kam veikta totāla gūžas vai ceļa locītavas artroplastika. Lai noskaidrotu, vai aspirīns ir ne–parāks pār enoksaparīnu VTE profilaksē šai pacientu grupai, nejaušināti kontrolēts pētījums tika veikts 31 slimnīcā Austrālijā.
Nekontrolēti pētījumi pieļauj, ka plaušu emboliju var droši izslēgt kā iespējamo diagnozi, ja izmanto YEARS likumu –diagnostisku stratēģiju, izmantojot D–dimēru robežvērtību rādītājus.
Dziļo vēnu tromboze (DVT) ir plaši izplatīta problēma abu dzimumu pārstāvjiem dažādos vecumos. Slimība nereti ir arī bīstama komplikācija hroniskiem un akūtiem citu patoloģiju stāvokļiem.
Vēnu trombembolija (VTE), tajā skaitā dziļo vēnu tromboze un plaušu embolija ir bieži sastopama komplikācija ginekoloģiska vēža gadījumā un ir saistīta ar augstu mirstības un nāves risku. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot VTE sastopamību un riskus sievietēm ar olnīcu vēzi, atkarībā no primārās izvēlētās terapijas metodes.
Virhova triāde — hiperkoagulācija, venoza stāze un vēnu endotēlija bojājums — dziļo vēnu trombozes attīstības stūrakmeņi. Jo vairāk riska faktoru vienam pacientam, jo lielāka iespējamība attīstīties trombozei — nopietnai, dzīves kvalitāti ietekmējošai slimībai.
Pacientiem ar dziļo vēnu trombozi (DVT) var ievērojami mazināt komplikāciju attīstību, savlaicīgi (24 stundu laikā) uzsākot adekvātu kompresijas terapiju.
Dziļo vēnu tromboze (DVT) var skart ikvienu un izraisīt smagas komplikācijas, invaliditāti un dažos gadījumos nāvi. Ja DVT diagnosticē agrīni, tā ir ārstējama un novēršama. Rakstā apkopotas jaunākās atziņas par DVT epidemioloģiju, riska faktoriem, ārstēšanu un prognozi.
Thoracic outlet sindroms (TOS) ir samērā rets, taču dzīves kvalitāti ietekmējošs sindroms. Ja jaunam cilvēkam ir recidivējoša v. subclavia tromboze un plaušu artēriju trombembolija (PATE), vajadzētu atcerēties par TOS un mērķtiecīgi veikt izmeklējumus, lai to izslēgtu.
Sen ir zināms, ka statīni pazemina holesterīnu un nesen tika atklāts, ka tie samazina arī dziļo vēnu trombozes risku veseliem, ne ķirurģiskiem pacientiem. Tikko ikgadējā Amerikas Ortopēdu ķirurgu akadēmijas kongresā tika prezentēts, ka statīni, ja tos lieto kopā ar konvenciālo antitrombotisko terapiju, samazina venozu trombembolisku notikumu risku pēc pilnīgas locītavas aizvietošanas operācijas.
Drīz jau būs pagājis desmit gadu, kopš dibināta Latvijas Fleboloģijas biedrība, bet flebologa specialitātei ir pieci gadi. Maz. Tomēr tas ir laiks, lai atskatītos uz paveikto un paraudzītos uz problēmām fleboloģijas attīstībā Latvijā.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Ar saulainiem sveicieniem pašā vasaras viducī vēlamies paziņot, ka REĢISTRĀCIJA XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XII LGK) rit jau pilnā sparā! Reģistrēties var šeit: www.gastro2025.com. Turpinot šo jauko tradīciju, arī šogad KONGRESS norisināsies klātienē plašajās un mūsdienīgajās ATTA centra telpās- Krasta ielā 60, Rīgā, kur gaidīsim Jūs šā gada 29. novembrī jau no plkst. 9.00.
