Disfunkcionāla elpošana un/vai hiperventilācija kardiopulmonālās slodzes testā (CPET) ir būtiski biežāka pacientiem ar mialģisko encefalomielītu / hroniskā noguruma sindromu (ME/CFS) nekā personām bez šī stāvokļa, liecina jauns pētījums.
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
Nogurums ir identificēts kā garā Covid galvenais simptoms, tomēr iespējamās ar pandēmiju saistītās ietekmes joprojām ir neskaidras. Šajā pētījumā analizēja kopējā, fiziskā un psihiskā noguruma trajektorijas un ar to saistītos faktorus iepriekš inficētām un neinficētām personām līdz vienam gadam pēc inficēšanās.
Pasaulē līdz šim lielākā pētījuma par hronisku noguruma sindromu sākotnējie rezultāti liecina, ka sievietēm ar mialģisko encefalomielītu/ hronisku noguruma sindromu (ME/CFS) parasti ir vairāk simptomu un blakusparādību nekā vīriešiem. Jau sen ir zināms, ka sievietēm biežāk ir ME/CFS, taču DecodeME pētījums pirmo reizi pierādīja, kā viņu pieredze atšķiras no vīriešu pieredzes.
Gan dažādi miega traucējumi, gan hronisks nogurums ir biežas problēmas medmāsām. Maz zināms par maiņās strādājošo medicīnas māsu miega—nomoda cikla atšķirībām un ietekmi uz darba spējām.
Daļa akūtas Covid–19 infekcijas gadījumu norit viegli vai pat asimptomātiski, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā. Smagas slimības gaitas risks pieaug līdz ar pacienta vecumu un blakusslimību spektru. Neskatoties uz saslimstības un mirstības rādītājiem akūtā fāzē, Covid–19 nereti atstāj sekas arī pēc pārslimošanas – līdz pat 80 % pacientu pēc Covid–19 pārslimošanas sūdzas par veselības traucējumiem.
Jau kopš pandēmijas sākuma izteiktas aizdomas, ka SARS–CoV–2 izraisa hroniska noguruma sindromu (ME/CFS). Labi kontrolēts pētījums tagad parādījis, ka pat pēc viegla Covid–19 daļai pacientu attīstīsies simptomi, kas atbilst ME/CFS diagnostikas kritērijiem.
“Jūtos noguris”, “man nav spēka”, “jau no rīta pamostos noguris”, “vakarā pēc darba spēju tikai iekrist gultā” — šādas un līdzīgas sūdzības itin bieži ir iemesls vizītei pie ārsta. Neatkarīgi no vecuma, dzimuma, blakusslimībām, sociālā stāvokļa, nodarbošanās.
Alerģija ir saistīta ar tādiem nespecifiskiem simptomiem kā nogurums un izmainītas izziņas spējas. Pacienti ar alerģiju biežāk cieš arī no miega traucējumiem.
Pētnieki analizēja sešu bieži izplatītu simptomu (sāpes, nogurums, depresija, trauksme, elpošanas grūtības un miega problēmas) izplatību un ietekmi. Tika atklāts, ka gandrīz pusei no pieaugušo pēc 65 gadu vecuma ir divi vai vairāk no šiem simptomiem, bet ārsti bieži nepamana visus šos simptomus, jo pacients runā tikai par vienu simptomu.
Mialģiskais encefalomielīts/hroniskā noguruma sindroms (ME/CFS) ir hroniska, kompleksa slimība: CNS un imūnsistēmas traucējumi, šūnu enerģijas metabolisma un jonu transporta disfunkcija, sirds—asinsvadu sistēmas traucējumi. [8]
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]