Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Antibiotiku lietošana un celiakijas slimības risks: valsts mēroga gadījumu–kontroles pētījums

Doctus
Antibiotiku lietošana un celiakijas slimības risks: valsts mēroga gadījumu–kontroles pētījums
Freepik.com
Antibiotiku lietošana, lai gan rezultāti ir neskaidri, ir saistīta ar celiakijas slimības risku, tomēr šī saistība var atspoguļot gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan ne diagnosticētas celiakijas ārstēšanu. Pētnieki izvērtēja iepriekšēju antibiotiku lietošanu indivīdiem ar biopsijā apstiprinātu celiakijas slimību, salīdzinot ar atbilstīgām vispārējās populācijas kontroles grupām un ar viņu brāļiem un māsām. Tika veikta arī salīdzinoša analīze ar indivīdiem, kuriem histoloģiski novērojama normāla zarnu gļotāda.

Valsts mēroga Zviedrijas pētījums (2007–2023) izvērtēja antibiotiku lietošanu līdz 1 gadam pirms diagnozes/atbilstības 27 789 indivīdiem ar biopsijā apstiprinātu celiakijas slimību, 133 451 kontroles indivīdiem un 33 112 brāļiem un māsām. Otrreizējās analīzēs tika iekļauti indivīdi ar histoloģiski normālu gļotādu (n = 225 548) un atbilstīgas kontroles grupas (n = 1 089 796). Izredžu attiecības (aOR) tika koriģētas pēc blakussaslimšanām, sociālekonomiskā stāvokļa un veselības aprūpes lietošanas intensitātes.

Iepriekšēja antibiotiku lietošana bija biežāka celiakijas grupā (69 %) nekā kontroles grupā (63 %; koriģēta izredžu attiecība [aOR] 1,24; 95 % ticamības intervālā [TI] 1,21–1,28). Ierobežota analīze, kas iekļāva tikai antibiotiku lietošanu ≥5 gadus pirms celiakijas diagnozes, uzrādīja aOR = 1,15 (95 % TI 1,11–1,19). Saistība pastiprinājās atbilstoši zāļu izrakstīšanas reižu skaitam: aOR 1,21 (95 % TI 1,17–1,25) gadījumā 1–2 reizes un aOR 1,35 (95 % TI 1,30–1,41) gadījumā ≥3 reizes, salīdzinot ar antibiotiku nelietošanu. Saistība starp celiakiju un iepriekšējām antibiotiku lietošanas reizēm saglabājās arī brāļu un māsu salīdzinājumā (jebkura lietošana: aOR=1,29; 95 % TI 1,24–1,35).

Stiprāka saistība ar antibiotikām tika novērota indivīdiem ar normālu gļotādu (aOR=1,50; 95 % TI 1,48–1,51), ar īpaši augstu risku grupā ar ≥3 iepriekšējām antibiotiku izrakstīšanas reizēm (aOR=1,80; 95 % TI 1,78–1,83).

Indivīdi ar celiakiju pirms diagnozes bija biežāk pakļauti antibiotiku lietošanai nekā atbilstīgas vispārējās populācijas kontroles grupas. Tomēr stiprāka saistība ar antibiotiku lietošanu tika novērota indivīdiem ar normālu gļotādu, kas liek domāt, ka uzraudzības pastiprināšanās, nevis cēloņsakarība, var būt par iemeslu novērotajām sakarībām. Lai gan antibiotiku pielietojuma vadība ir svarīga, bažas par celiakijas slimības attīstību nedrīkst traucēt pareizu antibiotiku lietošanai.

AVOTS: Ulnes M, Soderling J, Lebwohl B, et al. Antibiotic Use and Later Risk of Celiac Disease: A Nationwide Case-Control and Sibling Analysis. Clinical Gastroenterology and Hepatology. April 27, 2026

Saistītie raksti

Brepocitinibs dermatomiozīta ārstēšanā: 3. fāzes pētījuma dati

Brepocitinibs ir pirmās klases perorāls, selektīvs TYK2-JAK1 inhibitors, kas bloķē to citokīnu signalēšanu, kas saistīti ar dermatomiozīta aktivitāti. Trešās fāzes divkārtnepārredzamā, ar placebo kontrolētā pētījumā pieaugušie ar dermatomiozītu 1:1:1 iedalījumā saņēma vai nu 30 mg brepocitinibu, 15 mg brepocitinibu vai placebo 52 nedēļas.

Doctus

Svara zudums senioriem ar persistējošu ātriju fibrilāciju: LOSE-AF pētījuma rezultāti

Palielināts svars ir pārliecinošs ātriju fibrilācijas (ĀF) riska faktors, un dažādās vadlīnijās svara zaudēšana tiek rekomendēta visiem pacientiem ar ĀF un aptaukošanos. Tomēr esošie efektivitātes pierādījumi vairāk balstās uz gados jauniem pacientiem, tāpēc svara zudums un tā ietekme uz trausluma attīstību senioriem būtu jāizvērtē. Lai noskaidrotu, vai svara zudums ir droša un efektīva intervence senioriem ar ĀF un aptaukošanos, veikts pētījums.

Doctus

Uztura cietes kvalitātes un vielmaiņas veselības pētījums

Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]

N. Suvarna, V. Mackēvičs
Lasītākais Doctus.lv

Smadzeņu kartogrāfs. Asoc. prof. KASPARS AUSLANDS, neiroķirurgs

RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.

M. Lapsa

Aizcietējumi senioriem. Terapijas iespējas

Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.

N. Aleksīna

Bēta blokatori koronārās sirds slimības pārvaldībā

Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.

S. Paudere–Logina

Miega traucējumi neiroloģisku slimību gadījumos. Neiromuskulārās slimības, multiplā skleroze un ne tikai

Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.

S. Strautmane

Svara zudums senioriem ar persistējošu ātriju fibrilāciju: LOSE-AF pētījuma rezultāti

Palielināts svars ir pārliecinošs ātriju fibrilācijas (ĀF) riska faktors, un dažādās vadlīnijās svara zaudēšana tiek rekomendēta visiem pacientiem ar ĀF un aptaukošanos. Tomēr esošie efektivitātes pierādījumi vairāk balstās uz gados jauniem pacientiem, tāpēc svara zudums un tā ietekme uz trausluma attīstību senioriem būtu jāizvērtē. Lai noskaidrotu, vai svara zudums ir droša un efektīva intervence senioriem ar ĀF un aptaukošanos, veikts pētījums.

Doctus

Stradiņa slimnīcā pacientiem implantē jaunākās paaudzes bezvadu sirds stimulācijas sistēmu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā diviem pacientiem sekmīgi implantēta jauna tipa bezvadu sirds stimulācijas sistēma. Atšķirībā no līdz šim pieejamajiem bezvadu sirds stimulatoriem, jaunā tehnoloģija ļauj nodrošināt stimulāciju gan sirds priekškambarī, gan kambarī, paplašinot ārstēšanas iespējas pacientiem ar sirds ritma traucējumiem

Doctus

Vai bieži lietoti psihostimulanti var mazināt ar vēzi saistīto nogurumu?

Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U