Multiplā skleroze (MS) ir hroniska iekaisīga, deģeneratīva un demielinizējoša slimība, kas, pakāpeniski progresējot, noved līdz plašiem sensorimotoriskiem, kognitīviem, redzes un autonomās funkcijas traucējumiem neatkarīgi no pacienta vecuma. Līdz šim pieejamie pētījumi par diētas ietekmi uz slimības progresiju nav bijuši pilnīgi, īpaši attiecībā uz Vidusjūras diētu vecāka gadagājuma MS pacientiem.
Intranazāli kortikosteroīdi (IKS) joprojām ir pirmās līnijas terapija hroniska rinosinusīta ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem, neskatoties uz trūkstošajiem efektivitātes pierādījumiem bērnu populācijā. Tāpat nav dokumentēts IKS efekts uz sinonazālo mikrobiotu.
Aug nepieciešamība pēc jaunām, mazāk invazīvām krūts rekonstrukcijas metodēm krūts vēža pacientēm pēc mastektomijas. Lai izvērtētu pacienšu dzīves kvalitātes izmaiņas atkarībā no krūts rekonstrukcijā izmantotās metodes (autologs taukaudu transfērs [ATT] pret implantiem) tika veikts BREAST nejaušināti kontrolēts pētījums septiņās Nīderlandes klīnikās.
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni un kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
Pirmo reizi vēsturē pieļauj, ka lielākā daļa pasaules jaundzimušo nodzīvos līdz 70 gadiem vai ilgāk. Ņemot vērā, ka visā pasaulē tiek novērota populācijas novecošanās, jāpārdomā tādas veselības aprūpes stratēģijas, kas nodrošinātu arī senioru labbūtību un veselības uzturēšanu optimālā līmenī.
Lēmuma pieņemšana par labu kādai no augšstilba kaula proksimālās daļas lūzuma terapijas metodēm pacientiem ar ierobežotu paredzamās dzīves ilgumu ir izaicinoša. Publikācijas autori uzskata, ka šie pacienti pārāk bieži tiek ārstēti operatīvi, kaut ieguvumi no tā ir diskutabli un publikācijās minētie dati ir ierobežotā daudzumā.
Laulības ir saistītas ar veselīgāku dzīvesveidu, zemāku mirstību un zemāku demences risku. Tika veikts sistemātisks pētījumu apskats un meta-analīze par laulības saistību ar demences attīstības risku.
Meta-analīzē secināts, ka Vidusjūras diētas principu ievērošana var samazināt vājuma/ nespējas risku gados veciem cilvēkiem. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of the American Geriatrics Society.
Jaunā pētījumā iezīmēti faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem. Pētījums publicēts žurnālā Cancer. Svarīgākie ietekmējošie faktori ir pastāvīgu simptomu kontrole, blakusslimību pārvaldība, brīvā laika fizisko aktivitāšu veicināšana un finansiālo problēmu risināšana.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.