Līdz šim veikts neliels skaits pētījumu, kur analizēts, kādi faktori saistīti ar lokalizētas melanomas recidīva riskiem. Vai ir zināmi demogrāfiski, klīniski un patofizioloģiski raksturlielumi, kas ir atbildīgi par slimības atgriešanos?
Sievietes ir tikpat motivētas kā vīrieši pārtraukt smēķēšanu, tomēr viņu motivācijas modeļi atšķiras, un viņas biežāk meklē palīdzību smēķēšanas atmešanas konsultācijās. Literatūras un klīnisko pētījumu dati liecina, ka sievietēm bieži ir grūtāk pilnībā atteikties no smēķēšanas. Viņas biežāk kļūst par tabakas industrijas mārketinga mērķi un var būt jutīgākas pret sociālekonomisko spiedienu, kā arī biežāk izmanto smēķēšanu, lai tiktu galā ar negatīvām emocijām.
Uzturošā terapija ar makrolīdiem pacientiem ar bronhektāzēm ir demonstrējusi vērā ņemamu efektivitāti paasinājumu novēršanā, kas ir nozīmīgi riska faktori kardiovaskulāru notikumu attīstībai. Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst vispārīgu makrolīdu uzturošās terapijas novērtējumu no kardiovaskulārā ieguvuma un drošuma profila skatījuma, veikts kohortas pētījums.
Ikdienas aspirīna lietošana vairumam cilvēku nav ātrs vai drošs veids, kā novērst zarnu vēzi, liecina jauns Cochrane sistemātiskais pārskats. Analīze arī uzsver būtisku risku — regulāra aspirīna lietošana palielina nopietnas asiņošanas iespējamību.
Duāla bronhodilatatoru terapija ar ilgas darbības muskarīna antagonistiem (LAMA) un ilgas darbības bēta 2 agonistiem (LABA) ir rekomendēta lielākajai daļai pacientu ar simptomātisku HOPS. Fiksētas LAMA-LABA inhalatoru devas pieejamas dozētu aerosolu, pulvera vai maigas migliņas veidā. Pastāv hipotēzes par atšķirībām LAMA-LABA inhalatoru starpā, atkarībā no to aktīvajām vielām, dozēšanas grafikiem un ievades veidu.
Fiziskās aktivitātes intervences — aerobās nodarbības, kombinēti aerobāie un spēka treniņi, kā arī spēka treniņi — bija saistītas ar uzlabotu dzīves kvalitāti (QoL) sievietēm ar krūts vēzi, kuras saņem ķīmijterapiju. Meta-analīze parādīja aptuveni 66 % varbūtību, ka sievietes fizisko aktivitāšu grupās ziņos par labākiem iznākumiem nekā pacientes, kuras saņēma tikai standarta aprūpi.
Katram piektajam bērnam ar obstruktīvu miega apnoju (OSA) un preoperatīvi ieplānotu stacionēšanu intensīvās terapijas nodaļā pēc tonsilektomijas piedzīvotas respiratoras komplikācijas. Pie šādas atziņas nonākuši pētījuma autori, kas veikuši viencentra novērojumu pētījumu, lai noskaidrotu, cik bieži sastopamas respiratoriskas komplikācijas pēc tonsilektomijas pediatriskiem OSA pacientiem un kādi ir iespējamie riska faktori.
Sievietēm ar hipertensīviem traucējumiem grūtniecības laikā neatkarīgi no tā, vai tie tika diagnosticēti pirms dzemdībām, dzemdību laikā vai pēcdzemdību periodā, bija augstāks jaunas hipertensijas attīstības risks nekā personām bez šādiem traucējumiem.
Hipokalcēmija pēc totālas tireoīdektomijas ir viena no biežāk sastopamām komplikācijām pēcoperācijas periodā. Praksē plaši tiek izmantota profilaktiska suplementācija ar kalciju un kalcitriolu (C+C). Izteikta hipotēze, ka selektīva pieeja, balstoties uz PTH līmeni postoperatīvi, varētu būt labāka pieeja. Lai salīdzinātu simptomātiskas un bioķīmiskas hipokalcēmijas incidenci ar rutīnas profilaktisku C+C vai selektīvu suplementāciju pēc PTH līmeņa postoperatīvi, veikts pētījums.
Ultra garu distanču skriešana var radīt vairāk nekā tikai muskuļu nogurumu. Pētījumā, kas publicēts Amerikas Hematoloģijas biedrības žurnālā Blood Red Cells & Iron, ziņots, ka ultragarās distances sacensības var bojāt sarkanās asins šūnas tādā veidā, kas var ietekmēt to funkcionēšanu.
