Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermālu nekrolīzi (SJS/TEN) pārdzīvojušie pacienti piedzīvo nozīmīgas ilgtermiņa sekas, kas ietekmē kopējo dzīves kvalitāti. Fiziskie simptomi hospitalizācijas laikā tiek labi dokumentēti, bet literatūrā pieejams ierobežots skaits datu par ilgtermiņa biopsihosociālu SJS/TEN ietekmi, īpaši no pacienta perspektīvas.
Globālais psoriāzes slogs no 1990. līdz 2021. gadam nedaudz palielinājās — ar vecumam standartizēto saslimstības rādītāju (ASIR) pieaugumu par 10,3 % vīriešiem un 7,3 % sievietēm —, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā turpinās pieaugt.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Ziņo, ka 2019.gadā apmēram 4,95 miljoni nāves gadījumu saistīti ar AMR. Neskatoties uz antibiotiku nenoliedzami galveno ietekmi AMR attīstībā, pastāv norādes, ka arī citi bieži lietoti medikamenti var būt iesaistīti šajā procesā.
Disfunkcionāla elpošana un/vai hiperventilācija kardiopulmonālās slodzes testā (CPET) ir būtiski biežāka pacientiem ar mialģisko encefalomielītu / hroniskā noguruma sindromu (ME/CFS) nekā personām bez šī stāvokļa, liecina jauns pētījums.
Kafija ir viens no biežāk lietotajiem dzērieniem pasaulē, bet līdz šim nav veikti nejaušināti pētījumi par kofeīnu saturošas kafijas ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu sirds ritmu. Lai salīdzinātu kofeīnu saturošas kafijas lietošanu ar izvairīšanos no tās patēriņa un ietekmi uz rekurentu ĀF, veikts prospektīvs atvērta tipa nejaušināts klīniskais pētījums.
Krūts vēzis ir biežāk sastopamais vēža veids sievietēm. Aptuveni piektā daļa (15-20 %) vēža gadījumu ir ERBB2 pozitīvi, norādot uz audzēja agresivitāti. ERBB2 mērķētas antivielas (trastuzumabs, pertuzumabs) var uzlabot klīnisko iznākumu, bet var veicināt no devas atkarīgu kardiotoksiskumu, īpaši pēc antraciklīnu terapijas. Pētnieki metaanalīzes un sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā ERBB2 pozitīva krūts vēža terapija ietekmē kreisā kambara izsviedes frakcijas (KKIF) rādītājus.
Jaundzimušo ģimenes hiperholisterinēmijas (ĢH) skrīnings dramatiski paaugstinātu šīs potenciāli fatālās, bet labi ārstējamās ģenētiskās slimības sastopamību gan jaundzimušo, gan viņu radinieku vidū.
Ārstiem, plānojot rekonstruktīvās ķirurģiskās operācijas, būtu jāņem vērā pacienta atopisko slimību anamnēze, liecina divi jauni pētījumi, kas šonedēļ prezentēti Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas (ACAAI) 2025. gada ikgadējā kongresā Orlando, Floridā.