PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Maijs 2023

Nr. 5 (266)

Ieva Ruža, interniste, endokrinoloģe, RAKUS klīnikas “Gaiļezers” Endokrinoloģijas nodaļa, RSU Iekšķīgo slimību katedra  

Ar lielu interesi izpētīju publikācijas jaunajā Doctus numurā un secināju — man patiešām patīk šie kaleidoskopi! Gan savulaik rezidentūrā, gan gadu gaitā no jaunākiem kolēģiem, pētot mācību rotāciju grafikus, reizēm dzirdēts retorisks jautājums: “Kādēļ gan lai es ietu uz šo nodaļu?! Man nekad mūžā to nevajadzēs!” Tomēr no katras specialitātes varam paņemt ko derīgu, kādu klīnisko pieredzi, jaunumu, knifiņu, iepazīt kolēģus, atrast padomdevējus. 

Ne visiem kolēģiem ir laiks un iespējas izsekot starptautiskajām publikācijām oriģinālvalodā, tāpēc šādi apkopojumi ir ļoti rosinoši. Nav mūsu spēkos apgūt visu, un es nemaz nekaunos atzīt robus savās zināšanās, jo ārsti mācās visu mūžu. Katrā rakstā atradu kādas pērles, ko noglabāt savam klīniskajam darbam.

Lai gan ikdienā strādāju par endokrinoloģi, sirdī un dvēselē esmu arī interniste, saglabājot plašāku skatu uz cilvēka veselības problēmām. Esmu pateicīga saviem neoficiālajiem skolotājiem, izciliem klīnicistiem Dr. Edmundam Jansonam, Dr. Intai Leitānei, Dr. Gunai Krūmiņai un daudziem citiem par iespēju vērot personalizēto jeb holistisko pieeju pacientu aprūpē, vēl pirms šie principi kļuva populāri visās medicīnas nozarēs. To arī novēlētu kolēģiem šajā pavasarī — augt kopā, balstot un iedvesmojot citam citu, īpaši jaunos prātus medicīnā!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Multiplā skleroze. Raksturojums un eksperta komentārs

Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.

S. Paudere–Logina, D. Pastare

Imunizācija — profilakses stūrakmens

Vai zinājāt, ka vakcīnas nosaukums saistīts ar govīm? Jo “govs” latīņu valodā — vacca. 18. gadsimta nogalē angļu ārsts Edvards Dženers (1749—1823) kā potenciāli aizsargājošu līdzekli pret melnajām bakām postulēja poti ar govju baku vīrusu, tā radot aizsardzību no daudz bīstamākas un nāvējošākas infekcijas slimības. [13] 21. gadsimtā vakcīnu pētniecība un izstrāde sasniegusi jaunas augstienes — arvien drošākas un iedarbīgākas vakcīnas.

S. Paudere–Logina

Migrēnas pārvaldība. Soli pa solim

Latvijas Iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu jaunākā pētījuma dati rāda, ka 45 % respondentu pēdējā mēneša laikā kaut reizi sūdzējušies par galvassāpēm. Biežākā galvassāpju slimība, kas saistīta ar īslaicīgu darbnespēju, ir migrēna. Tā ir neiroloģiska slimība, kuru tās biežās sastopamības dēļ plaši pēta un kuras ārstēšanai mūsdienās ir radītas speciālas zāles.

L. Mekša, L. Zvaune, I. Vārsberga–Apsīte, E. Šankova

Primāra arteriāla hipertensija. Farmakoloģiskā terapija Latvijā

Esenciālas jeb primāras arteriālas hipertensijas (AH) sastopamības rādītājs ir ļoti augsts, turklāt tā izraisa nopietnas kardiovaskulāras komplikācijas, palielina mirstību un ir cēlonis pārejošai un pastāvīgai invaliditātei. [1] Rakstā sniegtas atziņas no pētījuma par asinsspiediena farmakoloģisko ārstēšanu Latvijā: ar pacientu saistīto rezultātu novērtējums.

E. Sokolova

Onihomikoze. Svarīgākais — pacienta un ārsta pacietība ārstējot

Onihomikoze klīnicistu praksē ir starp biežākajām naga infekcijām un var būt iemesls pacienta psihosociālām problēmām un diskomfortam, sāpēm naga apvidū. Zināmi vairāki riska faktori — hiperhidroze, tinea pedis, psoriāze, kā arī tādi eksogēni faktori kā ciešu apavu nēsāšana, nagu traumatisms, higiēnas un aprūpes pārkāpumi. Risku palielina blakusslimības: cukura diabēts, imūnsupresija, vēnu nepietiekamība, perifēro artēriju slimība un citas.

S. Paudere–Logina, E. Bataraga

Metastātisks prostatas vēzis. Iespējas ārstēšanā

Prostatas audzējs ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2017. gadā Latvijā tika reģistrētas 74 ar prostatas audzēju saistītas nāves uz 100 000 iedzīvotāju, kas bija augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. [1] Prostatas audzēju, kuru atklāj sākuma stadijā, var izārstēt radikāli ar ķirurģisku terapiju (radikālu prostatektomiju). Pēc radikālas terapijas sagaidāmā audzējam specifiskā desmit gadu dzīvildze ir 84,3 %. [2] Tomēr recidīvi pēc radikālas operācijas ir 20—40 %. [3] Arī šai pacientu grupai vēl var lietot staru terapiju kombinācijā ar hormonālo terapiju un daļu no šiem pacientiem izārstēt.

E. Vjaters, J. Jukonis

MĀRIS LEITLANDS, traumatologs, ortopēds: Uz Liepāju ar divām dakšiņām un nazīti somā

Ap 200 zvanu dienā — aptuveni tāda ir traumatologa, ortopēda MĀRA LEITLANDA dienas bilance telefonā. Strādājot viņš neatbild, bet atzvana vakarā. Tas var būt arī pavisam vēlu. Jau trīspadsmito gadu viņš sevi sauc par liepājnieku, lai gan dzimis un audzis Rīgā. Dienu pirms mūsu intervijas dakteris ir atgriezies no atvaļinājuma Tenerifē, taču jau nākamajā dienā ar pilnu sparu iekšā darbos.

K. Pastore

Dr. AINA BRAĶE: Savējā Ērgļos — Ģimenes ārsta pieredze

Ērgļos ir trīs ģimenes ārsti, viena no trijotnes — AINA BRAĶE, kura pirms astoņiem gadiem ieguva titulu Gada ārsts. Pacienti izcēla un joprojām novērtē viņas zināšanas, atsaucību un neizsmeļamo entuziasmu. Aina Braķe ir gan laba ārste, gan arī aktīva Ērgļu sabiedriskās dzīves dalībniece. Pa šiem gadiem viņa Ērgļos kļuvusi savējā.

I. Elsiņa