Sulu mēneša pārdomas

Priekšlikumi, kā izskaust aploksnes, Veselības ministrijas darba grupai ministra Ivara Eglīša galdā bija jāceļ 31. martā. Bez skaļām diskusijām publiskajā telpā (starp citu, vai jūs šos priekšlikumus vispār pamanījāt?) tas ir noticis. Pateicību lieta, kas tiek uzturēta karsta jau gada garumā, sāk atgādināt izspiestu citronu, ko vēl izmisīgi spiež viena, otrā, trešā darba grupa, viens, otrs ministrs...

Brīnumreceptes nav. Tāds, lūkojot šīs darba grupas sastrādāto, secinājums. Galvenā sastāvdaļa priekšlikumu kokteilī ir atalgojums. Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs J. Kalējs kā adekvātu nosauc divus līdz trīs tūkstošus latus lielu ārsta algu. Taču... labākais, ko Veselības ministrija var solīt, ir turēties pie ārsta vidējās algas, kas vienādojama ar 2,5 vidējām algām tautsaimniecībā.

Vēl ieteikts paaugstināt pacientu iemaksas un pakalpojumu tarifus (nez kāpēc prātā nāk, ka pareizo tarifu definēšana Latvijas veselības aprūpē ir kļuvusi par tādu kā neiespējamo misiju), kā arī palielināt summu, no kuras atgūstams ienākuma nodoklis, ja naudiņa iztērēta medicīnas pakalpojumiem. Darba grupa iesaka mainīt likumdošanu, lai fiziskām personām saņemtais dāvinājums atlīdzības nozīmē būtu apliekams ar ienākuma nodokli. Dāvināt naudu pacients gan drīkstēs tikai tad, ja ārstēsies privātā kārtā! 

Jaunums (ne tādēļ, ka nedzirdēts, bet tāpēc, ka izturējis darba grupā iesaistīto ārstu kritiku) varētu būt priekšlikums grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nosakot atbildību gan pateicības saņēmējam, gan devējam, ja pakalpojums tiek apmaksāts no valsts līdzekļiem. Kā atzīmē eksperti, šādu grozījumu pieņemšana var ievilkties vairāku gadu garumā.

Vēl, protams, tradicionālie dežūrpriekšlikumi - samazināt rindas un rīkot informatīvas kampaņas. Bukleti, klipi, pēc ārstēšanas saņemta izdruka, lai viestu skaidrību, cik daudz valsts samaksājusi par pacientu.

Uz šo klusi iesniegto priekšlikumu fona, aizvadītais sulu mēnesis bijis labs pseidoziņām - izveidota Sulu ekspertu padome, kuras goda loceklis ir veselības ministrs; lai veicinātu sulu dzeršanu, norit Vislatvijas eksperiments, kuram var sekot līdzi virtuāli, kurā iesaistījušies skolnieki kopā ar dabaszinātņu skolotājiem. Protams, dzert sulas ir labi. Bet dažbrīd nākas tik pabrīnīties, ko visu savu klientu uzdevumā nedabū gatavu talantīgi reklāmas speciālisti!

 

 

Uz augšu ↑
  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu

  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu

  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu