Sulu mēneša pārdomas

Priekšlikumi, kā izskaust aploksnes, Veselības ministrijas darba grupai ministra Ivara Eglīša galdā bija jāceļ 31. martā. Bez skaļām diskusijām publiskajā telpā (starp citu, vai jūs šos priekšlikumus vispār pamanījāt?) tas ir noticis. Pateicību lieta, kas tiek uzturēta karsta jau gada garumā, sāk atgādināt izspiestu citronu, ko vēl izmisīgi spiež viena, otrā, trešā darba grupa, viens, otrs ministrs...

Brīnumreceptes nav. Tāds, lūkojot šīs darba grupas sastrādāto, secinājums. Galvenā sastāvdaļa priekšlikumu kokteilī ir atalgojums. Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs J. Kalējs kā adekvātu nosauc divus līdz trīs tūkstošus latus lielu ārsta algu. Taču... labākais, ko Veselības ministrija var solīt, ir turēties pie ārsta vidējās algas, kas vienādojama ar 2,5 vidējām algām tautsaimniecībā.

Vēl ieteikts paaugstināt pacientu iemaksas un pakalpojumu tarifus (nez kāpēc prātā nāk, ka pareizo tarifu definēšana Latvijas veselības aprūpē ir kļuvusi par tādu kā neiespējamo misiju), kā arī palielināt summu, no kuras atgūstams ienākuma nodoklis, ja naudiņa iztērēta medicīnas pakalpojumiem. Darba grupa iesaka mainīt likumdošanu, lai fiziskām personām saņemtais dāvinājums atlīdzības nozīmē būtu apliekams ar ienākuma nodokli. Dāvināt naudu pacients gan drīkstēs tikai tad, ja ārstēsies privātā kārtā! 

Jaunums (ne tādēļ, ka nedzirdēts, bet tāpēc, ka izturējis darba grupā iesaistīto ārstu kritiku) varētu būt priekšlikums grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nosakot atbildību gan pateicības saņēmējam, gan devējam, ja pakalpojums tiek apmaksāts no valsts līdzekļiem. Kā atzīmē eksperti, šādu grozījumu pieņemšana var ievilkties vairāku gadu garumā.

Vēl, protams, tradicionālie dežūrpriekšlikumi - samazināt rindas un rīkot informatīvas kampaņas. Bukleti, klipi, pēc ārstēšanas saņemta izdruka, lai viestu skaidrību, cik daudz valsts samaksājusi par pacientu.

Uz šo klusi iesniegto priekšlikumu fona, aizvadītais sulu mēnesis bijis labs pseidoziņām - izveidota Sulu ekspertu padome, kuras goda loceklis ir veselības ministrs; lai veicinātu sulu dzeršanu, norit Vislatvijas eksperiments, kuram var sekot līdzi virtuāli, kurā iesaistījušies skolnieki kopā ar dabaszinātņu skolotājiem. Protams, dzert sulas ir labi. Bet dažbrīd nākas tik pabrīnīties, ko visu savu klientu uzdevumā nedabū gatavu talantīgi reklāmas speciālisti!

 

 

Uz augšu ↑
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu