Vile est, quod licet

Lēts ir tas, kas viegli dabūjams, – skan latīņu gudrība. Daudzus gadus mums veselības aprūpe ir bijusi viegli dabūjama. Un lēta. Profesionāļi, klusi pie sevis kurnot, ir strādājuši zem pašizmaksas. Taču strādājuši. Pacienti dzīvojuši ar ilūziju par bezmaksas medicīnu.

Un varas krēslos sēdošie rēķinājuši cenas bez mazākās saprašanas, ka veselība ir produkts, kas jāražo, - veselība nav a priori dabas piešķirta dāvana. Tāpēc krīzes pasniegtajai mācībstundai ir arī savs pozitīvais fīdbeks.

 Pirmkārt, gribētos cerēt, ka mainīsies sabiedrības vērtību skala, sakārtojot tās pareizajā secībā. Veselībai pārtrumpojot, piemēram, solārija vai friziera apmeklējumu, auto apdrošināšanu utt.

Otrkārt, valsts naudas dalītāji un apsaimniekotāji būs spiesti domāt, ka nauda nevis iekrīt ikmēneša kontā, bet tiek nopelnīta. Ar esošo un potenciālo pacientu nodokļiem. Tātad tā ir jāmenedžē - nu, nevar septiņus pacientus pieskatīt četri ārsti, tāpat neloģiski ir nākt uz darbu ar attieksmi: "Par tādu naudu, kā man maksā, pietiek vien ar to, ka ierodos darbā!" Kurā privātā uzņēmumā ar šādu attieksmi varētu strādāt?! Galu galā - pacients par valsts naudu ir pelnījis tādu pašu attieksmi kā pacients par privātajiem līdzekļiem. Un risinājums ir tik vienkāršs, cik vien vienkāršs var būt: darbs ir jāuzskaita un jāmaksā vairāk tiem, kas strādā vairāk un labāk.

Treškārt, krīzes iztikas minimums, iespējams, liks palūkoties uz cilvēku kā veselumu, nevis magnētiskās rezonanses muguras izmeklējuma objektu, labi kompensētu kardiālu slimnieku - tikai diemžēl ar vēzi trešajā stadijā, kuru speciālists nepamana, jo nepamet skatienu pāri sava reģiona robežām. Gribētos cerēt, ka taupības nolūkos netiks šauts pa vienu zaķi divas reizes.

Skaidrs, ka vile est, quod licet ir noiets etaps. Un tas savā ziņā priecē!

 

 

Uz augšu ↑
  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu