Kļūs karstāks

Augusts klāt. Bet kļūst arvien karstāks. Gaisotne sabiedriskajā telpā pamazām kļūst arvien nokaitētāka – pēc diviem mēnešiem būs klāt 9.Saeimas vēlēšanas. Veļas pulveru, biksīšu ieliktnīšu un automašīnu reklāmas vietu televīzijā uzkrītoši sāks pārņemt politiskie slavinājumi un nopēlumi. Pirmie mēģinājumi jau ir. Un pirmie kampaņas skandāli arīdzan. Diemžēl – tajā iesaistot medicīnu un naudu.

Kamēr Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vadītāja pārmet, ka Tautas partija savu ministru slavināšanai tērē Rīgas Austrumu slimnīcas sabiedriskajām attiecībām paredzēto naudu, slimnīcas vadītājs pārmetumus noraida – iestādes sabiedrisko attiecību stratēģija esot citādāka. Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nolēmis veikt pārbaudi, lai ieviestu skaidrību. Lai gan sākumā veselības ministra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Normunds Beļskis noliedza, ka Tautas partija finansē savas reklāmas no veselības aprūpes budžeta, tomēr tautpartijiešu ministrs Gundars Bērziņš ir pieprasījis informāciju par Rīgas Austrumu slimnīcas līdzekļiem sabiedrisko attiecību aktivitātēm un šo līdzekļu tēriņiem. Viņš esot aizliedzis sevi reklamēt arī Veselības ministrijas finansētajās reklāmās par veselības aprūpes pakalpojumiem. No vienas puses – vēlēšanās „iet rakstīt dzeju un lugu par Mūrnieci”, no otras – „prestiža zaudējums un valsts drošības apdraudējums”. Tikmēr nodibinājums Sabiedrība par vārda brīvību un PR Laboratorija sola par neslavas celšanu sūdzēt Saeimas komisijas vadītāju Mūrnieci tiesā. Kam taisnība? Tomēr labās ziņas ir tādas, ka no 1.jūlija no 275 līdz 290 latiem pieaugusi medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa – ārstu vidējā darba samaksa ir 440 lati jeb divas reizes vairāk nekā tautsaimniecībā nodarbināto vidējā darba samaksa. Ārstniecības personu darba samaksas pakāpenisks pieaugums ir paredzēts līdz 2010.gadam, kad ārstu vidējai darba samaksai jābūt 530 latu. Jaunie ārsti apgalvo, ka medicīnas speciālistu trūkumu var ārstēt tikai vienas zāles – atbilstoša darba alga. Šī vienalga ir par zemu – šogad studijām Medicīnas fakultātē ir saņemts par 30 iesniegumiem mazāk nekā pērn. Kas ārstēs?

Uz augšu ↑
  • Ar skatu nākotnē

    Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.” Lasīt visu

  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu

  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu