Kļūs karstāks

Augusts klāt. Bet kļūst arvien karstāks. Gaisotne sabiedriskajā telpā pamazām kļūst arvien nokaitētāka – pēc diviem mēnešiem būs klāt 9.Saeimas vēlēšanas. Veļas pulveru, biksīšu ieliktnīšu un automašīnu reklāmas vietu televīzijā uzkrītoši sāks pārņemt politiskie slavinājumi un nopēlumi. Pirmie mēģinājumi jau ir. Un pirmie kampaņas skandāli arīdzan. Diemžēl – tajā iesaistot medicīnu un naudu.

Kamēr Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vadītāja pārmet, ka Tautas partija savu ministru slavināšanai tērē Rīgas Austrumu slimnīcas sabiedriskajām attiecībām paredzēto naudu, slimnīcas vadītājs pārmetumus noraida – iestādes sabiedrisko attiecību stratēģija esot citādāka. Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nolēmis veikt pārbaudi, lai ieviestu skaidrību. Lai gan sākumā veselības ministra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Normunds Beļskis noliedza, ka Tautas partija finansē savas reklāmas no veselības aprūpes budžeta, tomēr tautpartijiešu ministrs Gundars Bērziņš ir pieprasījis informāciju par Rīgas Austrumu slimnīcas līdzekļiem sabiedrisko attiecību aktivitātēm un šo līdzekļu tēriņiem. Viņš esot aizliedzis sevi reklamēt arī Veselības ministrijas finansētajās reklāmās par veselības aprūpes pakalpojumiem. No vienas puses – vēlēšanās „iet rakstīt dzeju un lugu par Mūrnieci”, no otras – „prestiža zaudējums un valsts drošības apdraudējums”. Tikmēr nodibinājums Sabiedrība par vārda brīvību un PR Laboratorija sola par neslavas celšanu sūdzēt Saeimas komisijas vadītāju Mūrnieci tiesā. Kam taisnība? Tomēr labās ziņas ir tādas, ka no 1.jūlija no 275 līdz 290 latiem pieaugusi medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa – ārstu vidējā darba samaksa ir 440 lati jeb divas reizes vairāk nekā tautsaimniecībā nodarbināto vidējā darba samaksa. Ārstniecības personu darba samaksas pakāpenisks pieaugums ir paredzēts līdz 2010.gadam, kad ārstu vidējai darba samaksai jābūt 530 latu. Jaunie ārsti apgalvo, ka medicīnas speciālistu trūkumu var ārstēt tikai vienas zāles – atbilstoša darba alga. Šī vienalga ir par zemu – šogad studijām Medicīnas fakultātē ir saņemts par 30 iesniegumiem mazāk nekā pērn. Kas ārstēs?

Uz augšu ↑
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu