← Atpakaļ

Elpošanas traucējumi miegā un kardiovaskulārās slimības

Cilvēki ar raksturīgām miega apnojas pazīmēm aprakstīti jau IV gadsimtā pirms mūsu ēras, Maķedonijas Aleksandra laikā. Tie bija Heraklijas (Heracleia in Pontus) un Sirenas (Cyren) valdnieki Dionīss un Magas. Taču daudzie šīs slimības ziņojumi XIX gs. un XX gs. sākumā lika pamatus obstruktīvas miega apnojas sindroma (OMAS) pētniecībai. Pirmo reizi OMAS plaši aprakstīts 1965. gadā, kad to vairāk pazīst kā Pikvika sindromu, un kopš tā laika strauji attīstījušās slimības diagnostikas un ārstēšanas metodes. [1]


Epidemioloģija

Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir potenciāli letāli elpošanas traucējumi miegā, kuru laikā atkārtoti apstājas elpošana augšējo elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ un ir objektīvi reģistrējama asins oksigenācijas samazināšanās. [2]

Ap 3-7% vīriešu un 2-5% sieviešu Rietumu valstīs un Āzijā cieš no OMAS. [3] Vairākos pētījumos secināts, ka OMA ir plaši izplatīta pēc 65 gadu vecuma. Pirmajā lielajā pētījumā pacientiem pēc 65 gadu vecuma Ancoli-Israel ar kolēģiem secināja, ka 70% vīriešu un 56% sieviešu vecumā pēc 65 gadiem ir dažādu smaguma pakāpju OMA, kas ir trīs reizes vairāk nekā pusmūža cilvēkiem. [4] Starp…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti