Kādā rudens vakara pauzē...

Rudens nāk ar lieldarbiem: nozarei piešķirto piecu miljonu latu dalīšanu, dažādu koncepciju un stratēģiju piepucēšanu un nokļūšanu līdz happy end titriem (cerams, būs izskaitļots, cik liels profesionāļu iztrūkums mums ir un kādi speciālisti līdz 2018. gadam nepieciešami, sameklēti trumpji, lai jaunie ģimenes ārsti vieglāk varētu tikt pie savas prakses un farmaceiti nesēdētu uz rezervistu soliņa, bet spēlētu vienā komandā ar ārstu u.c.). Taču šoreiz ne par rudens lieldarbiem, bet par ko citu.  

Medscape publicējis 20 filmas, ko vērts redzēt ārstam (lasiet www.doctus.lv). Tās apkopojuši trīs amerikāņi - divi zinīgi ārsti-filmu entuziasti un viens kino kritiķis. Šajā listē ir austriešu režisora Mihaela Hanekes oskarotā "Mīlestība"/Amour (2012). Tā stāsta par laulāto pāri, kas pārkāpis 80 gadu lieveni, un slimību, kas inteliģento klavierskolotāju nesaudzīgi pārvērš rīcībnespējīgā vrakā. Un vecu, sirmu vīru, kas uzņemas visas rūpes.

Ārsti, no vienas puses, ir sabiedrības daļa, kas ikdienā vairāk nekā citi redz, kā cilvēks noveco, nelolo ilūzijas, ka no slimībām var aizbēgt. Redz, kā ciešanas maina cilvēku un viņa tuviniekus, maina ierasto attiecību modeli. No otras puses, profesionālās rutinētās darbības, dodoties uz kārtējo operāciju, sarakstot kārtējo slimības vēsturi, uzklausot kārtējo bēdu stāstu, kārtējo reizi "iesēžoties" veselības aprūpes nebūšanu bedrē, iemāca turēties distancē no emocijām. Un tā ir pareizi, jo pretējā gadījumā ārsts izdegs. Taču ir svarīgi paturēt prātā, kā šīs emocijas skan. Jo tonis rada mūziku - tā prof. J. Anšelēvičs savulaik mācīja studentiem. Viņš atgādināja izcilā viduslaiku ārsta Sidenhema teicienu: "Es nevienu neesmu ārstējis citādi, kā gribētu, lai ārstētu mani pašu."

Haneke iedod rokās asu skalpeli, ar ko atvērt emocijas, uz ciešanām palūkojot ļoti cilvēciski un personīgi. Ja sanāk, tad varbūt ar šo kluso, eksistenciālo, skarbo skatāmvielu vērts aizpildīt kādu rudens vakara pauzi...

Jūsu Doctus

 

Uz augšu ↑
  • Uzvārdi ar vēsturi un stāstu

    Viņi visi ir pacientu ļoti cienīti un mīlēti ārsti, kas savu darbu dara pēc labākās sirdsapziņas. Dakteru ikdiena nav iedomājama bez jokiem. Šoreiz — par stāstiem, kas radušies saistībā ar uzvārdiem. Lasīt visu

  • Tēva pēdās. VALDIS MIGLĀNS, otorinolaringologs

    Dr. VALDIS MIGLĀNS ir pieredzējis otorinolaringologs ar vairāk nekā 30 darba gadu stāžu. Lielāko daļu no tiem viņš nostrādājis  Paula Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, kur īpaši pievērsies deguna blakusdobumu slimībām, kļūdams par atzītu speciālistu šajā jomā. Bet nu jau kādu laiku viņš strādā privātā klīnikā Headline. Kaut darba vide un slodze atšķiras, galvenais vienojošais elements privātai un valsts ārstniecības iestādei ir nemainīgs — pacients. Lasīt visu

  • Lēnām, lēnām. Divas volontēšanas nedēļas Tanzānijā

     “Pole pole” svahili valodā nozīmē “lēnām, lēnām”. “Tā tur, Tanzānijā, viss notiek — nesteidzīgi, neiespringstot,” smaidot saka Dr. med. IVETA GOLUBOVSKA par zemi, kurā uz 55 miljoniem iedzīvotāju ir 40 anesteziologu un kur viņa kopā ar profesoru Dr. med. ALEKSEJU MIŠČUKU devās mācīt anesteziologus un rezidentus veikt sonogrāfijā atbalstītu reģionālo anestēziju Lasīt visu