Kādā rudens vakara pauzē...

Rudens nāk ar lieldarbiem: nozarei piešķirto piecu miljonu latu dalīšanu, dažādu koncepciju un stratēģiju piepucēšanu un nokļūšanu līdz happy end titriem (cerams, būs izskaitļots, cik liels profesionāļu iztrūkums mums ir un kādi speciālisti līdz 2018. gadam nepieciešami, sameklēti trumpji, lai jaunie ģimenes ārsti vieglāk varētu tikt pie savas prakses un farmaceiti nesēdētu uz rezervistu soliņa, bet spēlētu vienā komandā ar ārstu u.c.). Taču šoreiz ne par rudens lieldarbiem, bet par ko citu.  

Medscape publicējis 20 filmas, ko vērts redzēt ārstam (lasiet www.doctus.lv). Tās apkopojuši trīs amerikāņi - divi zinīgi ārsti-filmu entuziasti un viens kino kritiķis. Šajā listē ir austriešu režisora Mihaela Hanekes oskarotā "Mīlestība"/Amour (2012). Tā stāsta par laulāto pāri, kas pārkāpis 80 gadu lieveni, un slimību, kas inteliģento klavierskolotāju nesaudzīgi pārvērš rīcībnespējīgā vrakā. Un vecu, sirmu vīru, kas uzņemas visas rūpes.

Ārsti, no vienas puses, ir sabiedrības daļa, kas ikdienā vairāk nekā citi redz, kā cilvēks noveco, nelolo ilūzijas, ka no slimībām var aizbēgt. Redz, kā ciešanas maina cilvēku un viņa tuviniekus, maina ierasto attiecību modeli. No otras puses, profesionālās rutinētās darbības, dodoties uz kārtējo operāciju, sarakstot kārtējo slimības vēsturi, uzklausot kārtējo bēdu stāstu, kārtējo reizi "iesēžoties" veselības aprūpes nebūšanu bedrē, iemāca turēties distancē no emocijām. Un tā ir pareizi, jo pretējā gadījumā ārsts izdegs. Taču ir svarīgi paturēt prātā, kā šīs emocijas skan. Jo tonis rada mūziku - tā prof. J. Anšelēvičs savulaik mācīja studentiem. Viņš atgādināja izcilā viduslaiku ārsta Sidenhema teicienu: "Es nevienu neesmu ārstējis citādi, kā gribētu, lai ārstētu mani pašu."

Haneke iedod rokās asu skalpeli, ar ko atvērt emocijas, uz ciešanām palūkojot ļoti cilvēciski un personīgi. Ja sanāk, tad varbūt ar šo kluso, eksistenciālo, skarbo skatāmvielu vērts aizpildīt kādu rudens vakara pauzi...

Jūsu Doctus

 

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu