Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir galvenais akluma cēlonis pasaulē. Tā kā sabiedrība noveco, šī problēma varētu skart 20% iedzīvotāju. Smagas norises VMD (arī neovaskulāra) saistīta ar progresējošiem redzes traucējumiem. Galvenie riska faktori ir smēķēšana, uztura paradumi, sirds–asinsvadu sistēmas slimības un ģenētiskie marķieri. Šobrīd ārstēšanas iespējas ir anti-VEGF injekcijas acī kombinācijā ar citām metodēm, bet tiek meklētas arvien jaunas un pacientam vieglāk lietojamas un izturamas ārstēšanas metodes.
Ģimenes anamnēzes nozīme ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas attīstībā
Ģimenes anamnēzi uzskata par VMD riska faktoru. Lai ieteiktu iedarbīgu terapijas veidu, svarīgi izprast ģimenes anamnēzes nozīmi slimības attīstībā. Pētījumā izskaitļots VMD attīstības risks saistībā ar ģimenes anamnēzi.
Visus pētījuma dalībniekus rūpīgi fenotipēja. Brāļu un māsu klīniskos simptomus salīdzināja ar laulāto simptomiem. Ievāca ģimenes anamnēzi, rēķināja ģimenes anamnēzes VMD izredžu attiecību. Rezultātus samēroja pēc vecuma, smēķēšanas statusa un genotipa.
495 pacientiem ar VMD analizēja 295 laulātos un 171 brāli/māsu. Ja kādam no…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Krilla slimība. Akūts tīklenes pigmentepitelīts
Ar jaunajām diagnostikas metodēm var aplūkot izmaiņas, kas pirms pāris gadiem pat nebija izpētītas, taču mūsdienu tehnoloģiju laikmetā iespējams gan konstatēt šīs pārmaiņas, gan raksturot to būtību. Šāda rakstura pārmaiņas atspoguļotas šajā klīniskajā gadījumā. Lasīt visu
-
Sausās acs sindroms. Fakti par riska faktoriem
-
Acu sāpes, kad acs ir vesela
Rakstā vēlamies izcelt situācijas, kad acs ir balta, bez iekaisuma pazīmēm, tomēr sāpoša. Raksta mērķis nav detalizēti izklāstīt konkrētās slimības, bet atgādināt anatomijas un patofizioloģijas nozīmi pareizas diagnozes noteikšanā un ārstēšanā. Lasīt visu
-
Negaidīts pavērsiens infekcijas ārstēšanā
S. pneumoniae — biežāko sadzīvē iegūtas pneimonijas izraisītāju mūsdienās — pirmo reizi siekalu dziedzeru sekrētā 1881. gadā izolēja Luijs Pastērs, bet S. pneumoniae ierosinātās infekcijas antibakteriālajā terapijā prevalē penicilīnu grupas medikamenti. Lasīt visu
-
Pēc sirds vārstuļu slimības operācijas. Kas tālāk?
Sirds vārstuļu kaites ir viena no izplatītākajām sirds slimību grupām visā pasaulē: katru gadu vairāk nekā 500 tūkstošiem cilvēku tiek veikta viena vai otra veida sirds vārstuļu kaites ķirurģiska korekcija. Latvijā ik gadu vairāk nekā sešiem simtiem cilvēku tiek veikta sirds operācija, kad tiek nomainīts vai salabots kāds vai vairāki sirds vārstuļi, un šim skaitlim proporcionāli ik gadu ir tendence pieaugt. Lasīt visu
-
Saaukstēšanās. Vīrusu dažādība un ietekme uz darbaspējām
Lasītākie raksti
-
Akūta koronārā sindroma diagnostika un diferenciāldiagnostika
Vai par akūtu koronāro sindromu (AKS) tiešām var pavēstīt vēl ko jaunu? Pēdējos pāris gados Latvijas medicīniskajos žurnālos daudz rakstīts par izmaiņām AKS terapijā, īpaši par jaunumiem antitrombotiskās terapijas klāstā, 2011. gadā izdotas Latvijas AKS vadlīnijas ar plašu informāciju par AKS loģistiku un terapijas taktiku utt. Bet - atkārtošana zināšanu māte. Šajā rakstā pievērsīsimies ne tik daudz AKS ārstēšanai, cik diagnozes un diferenciālās diagnostikas problēmām un biežākajiem "klupšanas akmeņiem", kas novērojami ikdienas praksē. Lasīt visu
-
Migrēna. Medikamentozā un nemedikamentozā pārvaldība
Migrēna ir izplatīta neiroloģiska slimība ar hronisku norisi, bet epizodisku izpausmi migrēnas lēkmju veidā. Lai gan migrēnu nav iespējams izārstēt pilnībā, tā ir ārstējama slimība. Pēdējos desmit gados ir pavērušās jaunas iespējas migrēnas terapijā. Lasīt visu
-
Sirds kreisā kambara disfunkcija. Veidi, iemesli, terapijas iespējas
Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas. Lasīt visu