Izdrukā:
Melanoma un Parkinsona slimība: ja ir viena no tām, gandrīz droši, ka ir arī otra
Pacientiem ar Parkinsona slimību ir četras reizes lielāks risks, ka ir arī melanoma, savukārt tiem, kuriem ir melanoma ir līdzīgs risks, ka attīstīsies Parkinsona slimība, secināts jaunā retrospektīvā gadījuma kontroles pētījumā.
Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp melanomu un Parkinsona slimību. Pētījuma 1.fāzē (1976.gada 1.janvāris – 2013.gada 31.decembris) pētnieki identificēta pacientus ar Parkinsona slimību, katram pacientam piemeklēja trīs cilvēkus kontroles grupai. Izmantojot loģistiskās regresijas metodi, novērtēja melanomas risku pacientiem ar Parkinsona slimību, salīdzinājumā ar kontroles grupu. Pētījuma 2.fāzē tika identificēti melanomas gadījumi (1976.gada 1.janvāris – 2014.gada 31.decembris), katram melanomas gadījumam piemeklējot vienu kontroles gadījumu. Ar Koksa proporcionālo draudu modeli novērtēja Parkinsona slimības attīstības risku pacientiem ar melanomu.
Pacientiem ar Parkinsona slimību ir 3,8 reizes lielāka iespējamība, ka ir arī melanoma, salīdzinot ar kontroles grupu (95 % TI 2,1 – 6,8]; p<0,001). Pacientiem ar melanomu ir 4,2 reizes augstāks risks, ka attīstīsies Parkinsona slimība, nekā kontroles grupā (95 % TI [2,0 – 8,8], p<0,001). Kaplama Meijera analīze uzrādīja paaugstinātu 35 gadu Parkinsona slimības kumulatīvo risku pacientiem ar melanomu (11,8 %), salīdzinot ar kontroles grupu (2,6 %) (p<0,001). Pacientiem ar melanomu bez Parkinsona slimības ir 10,5 reizes augstāks relatīvais nāves risks no metastātiskas melanomas, salīdzinot ar pacientiem ar melanomu un Parkinsona slimību (95 % TI [1,5 – 72,2]; p<0,05).
Pētnieki secina, ka pastāv saistība starp melanomu un Parkinsona slimību. Balstoties šī pētījuma rezultātos, ārsti, konsultējot pacientus ar melanomu, var informēt pacientu par Parkinsona slimības risku, savukārt pacientus ar Parkinsona slimību vajadzētu īpaši izmeklēt uz melanomu.
AVOTS: Dalvin LA, Damento GM, Yawn BP, et al. Parkinson Disease and Melanoma. Mayo Clinic Proceedings, July 2017, Volume 92, Issue 7, Pages 1070–1079.
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu