Terapija kombinācijā ar medikamentiem ir efektīvāka nekā medikamenti vieni paši bipolāru traucējumu gadījumā

Doctus . | 2020. gada 15. oktobris

Pārskatot 39 nejaušināta iedalījuma klīniskos pētījumus, tika konstatēts, ka medikamentu lietošanas kombinācijā ar psihoizglītojošu terapiju ir efektīvāka, lai novērstu slimības atkārtošanos cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem, nekā tikai medikamenti.

Psihiatrijas pētnieki, analizēja pētījumus, kuros bija iekļauti pieaugušie un pusaudži, kuri lietoja medikamentus bipolāru traucējumu ārstēšanai un kuri nejaušināti tika iedalīti divās grupās:

  • aktīva ģimenes, individuāla vai grupas terapija papildus medikamentiem;
  •  standarta aprūpe, kas nozīmē medikamentu lietošanu ar regulāru uzraudzību un psihiatra atbalstu.

Galvenie secinājumi bija:

  • Psihoizglītība ar vadītu slimības pārvaldības prasmju praksi (piemēram, kā uzturēt regulārus miega un pamošanās ciklus) ģimenes vai grupas terapijā efektīvāk mazināja mānijas un depresijas simptomu atkārtošanos nekā tās pašas stratēģijas individuālā terapijā;
  • Kognitīvās uzvedības terapija, ģimenes terapija un starppersonu terapija labāk stabilizēja depresijas simptomus nekā citi ārstēšanas veidi;
  • Pacientiem, kuri saņēma uz ģimeni vērstu terapiju, mācību pārtraukšanas rādītāji bija zemāki.

No secinājumiem pētnieki atzīmē atbalsta sistēmas nozīmīgumu.

"Ne visi var man piekrist, bet es domāju, ka ģimenes vide ir ļoti svarīga attiecībā uz to, vai pacienta stāvoklis uzlabojas vai nē," norāda pētnieki. Tuvinieki var atgādināt savam ģimenes loceklim, ka jālieto medikamenti vai palīdzēt uzturēties regulāru miega-pamošanās ciklu, vai sazināties ar psihiatru, lai novērtētu medikamentu efektivitāti.

Pētnieki norāda arī, ka grupu terapija var palīdzēt, ja pacientam nav radinieku, kas varētu sniegt šādu atbalstu. "Ja jūs esat grupas terapijā, citi šīs grupas locekļi var palīdzēt jums atpazīt, ka jums ir simptomi," saka pētnieki.

AVOTS: Miklowitz DJ, Efthimiou O, Furukawa TA, et al. Adjunctive Psychotherapy for Bipolar Disorder. JAMA Psychiatry, 2020

Uz augšu ↑