Divos Apvienotās Karalistes kohortas pētījumos secināts, ka topiramāts saistīts ar augstāku glaukomas attīstības risku salīdzinājumā ar citiem antikonvulsantiem kā valproāts un lamotrigīns. Īpaši izteikta asociācija novērota sievietēm un pacientiem ar epilepsiju, bet ne vīriešiem vai pacientiem ar migrēnu.
Plaši izplatītas hroniskas sāpes var nemanāmi veicināt asinsspiediena paaugstināšanos, daļēji depresijas un iekaisuma procesu ietekmes dēļ.
<em>Mayo</em> klīnikā veikts pētījums par rizatriptāna 10 mg ieguvumu vestibulāras migrēnas simptomu atvieglošanā. Rezultāti nav iepriecinoši: stundu pēc medikamenta ieņemšanas rizatriptāns uzrāda līdzvērtīgu efektu placebo vertigo un nestabilitātes sajūtas mazināšanā.
RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Zinātnieki ir izstrādājuši jaunu sistemātisku pārskatu, lai neirologiem un citiem klīnicistiem apkopotu pierādījumus par epidurālajām steroīdu injekcijām un to, vai tās samazina sāpes un invaliditāti cilvēkiem ar noteiktiem hronisku muguras sāpju veidiem.
Jaunākie pētījumi vēsta, ka C vitamīnam piemīt analgētiskas un opioīdu patēriņu samazinošas īpašības pacientiem pēc dažādām operācijām. Līdz šim nav veikti pētījumi par akūtām muskuloskeletālām sāpēm (MSS), kas attīstījušās traumas dēļ. Šā pilotpētījuma mērķis bija izvērtēt, cik lietderīgi būtu veikt nejaušinātu, ar placebo kontrolētu pētījumu par C vitamīna ietekmi uz sāpju pārvaldību traumatisku MSS gadījumā.
Bērnu slimnīcā ir izveidota jauna Galvassāpju vienība, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas iespējas bērniem un jauniešiem, kuri cieš no galvassāpēm.
Veselīgs uzturs var samazināt hronisku sāpju smagumu, nodrošinot pacientiem vienkāršu un pieejamu veidu, kā labāk pārvaldīt savu stāvokli.
Gandrīz vienbalsīgi nolemts, ka podagras remisijas kritēriji, kas pieņemti 2016.gadā ir jāmaina uz vienkāršākiem. G-CAN (<em>Gout Hyperuricemia and Crystal-Associated Disease Network</em>) ikgadējā pētniecības simpozija laikā sanākušie iepazīstināti ar jauno versiju.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
