Latvijā, kā tas raksturīgi mērenajai joslai, pavasaris sākas pakāpeniski. Bieži kopā ar spēcīgajiem un aukstajiem ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem (līdz pat marta beigām un aprīļa sākumam) ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, veidojot uz augsnes salnas. Tiek uzskatīts, ka pavasaris faktiski ir sācies, kad diennakts gaisa temperatūra paceļas un stabili noturas virs 0°C. Kūst sniega sega un sasalusī augsnes kārta, ūdeņi atbrīvojas no ledus, mostas dzīvā daba. Pavasaris Latvijā raksturojas ar vismazāko nokrišņu daudzumu, salīdzinot ar pārējiem gadalaikiem. Maijs lielākoties ir sauss un saulains. Caur logiem telpās ieskan putnu dziesmas – atsilušas laimīgās pasaules balsis – un gaisu piepilda svaiga un brīnišķīga pavasara smarža. Bet kā tostarp jūtas mūsu āda?
Ziema Latvijā sākas pakāpeniski, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd un ilgstoši ir zem nulles. Parasti pirmais sniegs uzkrīt valsts Ziemeļaustrumu daļā novembra vidū, bet pastāvīgs sals iestājas decembra sākumā. Iestājoties aukstajam laika periodam, organismā notiek virkne izmaiņu asins cirkulācijas, metabolisma, hormonu produkcijas rādītājos, kas ietekmē arī ādu.
Mūsdienu sabiedrības attieksme pret veselību un ādas kopšanu ir ļoti dažāda. Pasaulē pēdējā laikā palielinās ādas kopšanas produktu tirgus, jo pieaug pieprasījums pēc tiem. Ne tikai gados vecāki cilvēki, bet arī jaunieši arvien vairāk pievērš uzmanību ādas novecošanās problēmai. Ikviens vēlas pagriezt laiku atpakaļ, taču līdz ar patērētāju populācijas novecošanu pieaug ādas kopšanas produktu pārdošanas apjomi. [1] Šo produktu sastāvs ir daudzveidīgs un variabls. Arī ādas mitrinātāju uzbūve un funkcijas ir pārsteidzoši sarežģītas, balansējot uz kosmētikas un medikamentu statusa robežas. Kā lai zina, kā darbojas visas to sastāvā esošās vielas? Tādēļ – neliels ieskats ādas mitrinātāju pasaulē.
Nemanāmi dabā nobriedis rudens. Lapas no koku zariem atraisās savam vienīgajam lidojumam. Sāk pūst dzestrs vējš. Dažkārt pirmās salnas mūs pagodina jau jūlijā, bet rudens sākumu parasti saista ar salnām septembrī, oktobrī, kad gaisa temperatūra dienā vēl sasniedz 10 līdz 13 grādus virs nulles.
Teiciens “Visam jābūt kārtībā” labi raksturo ģimenes ārsti SABĪNI FELDMANI. Tiešā nozīmē — viņai patīk kārtība: strādāt sakārtotā vidē, visu izdarīt laikus un būt noteicējai par to, kā elpo pašas uzņēmums. Un pārnestā nozīmē — viņa tic, ka visas grūtības pāriet un daudz ko varam atrisināt, ja vien runājam. Jauna, komunikabla un iejūtīga — tādu ģimenes ārsti ieguvuši Viļakas pacienti.
Glikozes līmeņa noteikšana un kontrole mājas apstākļos ir vitāli nepieciešama cilvēkiem ar zināmu cukura diabētu. Kādreiz vienīgā iespēja mājas apstākļos pārbaudīt glikēmijas līmeni bija iedurt ar lanceti pirkstā un iegūto asins pilienu uzklāt uz teststrēmeles, kas ievietota glikometrā. Glikēmijas paškontroles dēļ tika veikti daudzi dūrieni pirkstos.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Pēc insulta demences (PSD) risks veidojās no vairākiem faktoriem, un tika novēroti atšķirīgi profili agrīnas un vēlīnas demences sākšanās gadījumos. Īpaši jāatzīmē, ka metabolais sindroms (MetS) – jo īpaši zems augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (HDL-C) līmenis – parādījās kā jauns riska faktors un daudzsološs PSD profilakses mērķis.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
