Atopiskais dermatīts ir viena no biežākajām ādas un viena no biežākajām hroniskajām slimībām bērniem, kas sastopama arī pieaugušo populācijā. Līdz ar krasu atopiskā dermatīta prevalences pieaugumu pēdējos gados, tikpat krasi palielinās pētījumu skaits par visdažādākajiem šīs slimības aspektiem. Rezultātā ik gadus parādās simtiem zinātnisku publikāciju par atopiskā dermatīta epidemioloģiju, patoģenēzi, ārstēšanu, komplikācijām utt. Tomēr nevar apgalvot, ka tikpat krasi pieaugtu arī atbildēto jautājumu skaits. Iegūtās atbildes visbiežāk ir jaunu jautājumu avots, un dažkārt liek apšaubīt jau it kā labi zināmas lietas un stratēģijas.
Vairumā gadījumu neveseli mati ir simptoms, kas norāda uz iekšķīgām problēmām. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām kaitēm, pakļauti regulāram stresam vai pārslodzei, reti kad ir veselīgi mati. Tātad nespodri, lūstoši, plāni un citādi neveseli mati nozīmē ko vairāk par vienkāršu kosmētisku defektu. Taču tieši šis faktors vairumā gadījumu izvirzās priekšplānā, un tādējādi var iztrūkt loģiskā konsekvence, proti, ka matu atveseļošana jāsāk no iekšpuses.
Runājot par dažādām ādas slimībām, tiek plaši lietots termins – hiperkeratoze. Galvenokārt ar to raksturo pārmērīgi sabiezētu ādu, piemēram, uz plaukstām un it īpaši pēdām. Tomēr hiperkeratoze nav specifiska slimība, bet gan patoloģisks process, ko var novērot daudzu dermatožu gadījumā.
Latvijā, kā tas raksturīgi mērenajai joslai, pavasaris sākas pakāpeniski. Bieži kopā ar spēcīgajiem un aukstajiem ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem (līdz pat marta beigām un aprīļa sākumam) ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, veidojot uz augsnes salnas. Tiek uzskatīts, ka pavasaris faktiski ir sācies, kad diennakts gaisa temperatūra paceļas un stabili noturas virs 0°C. Kūst sniega sega un sasalusī augsnes kārta, ūdeņi atbrīvojas no ledus, mostas dzīvā daba. Pavasaris Latvijā raksturojas ar vismazāko nokrišņu daudzumu, salīdzinot ar pārējiem gadalaikiem. Maijs lielākoties ir sauss un saulains. Caur logiem telpās ieskan putnu dziesmas – atsilušas laimīgās pasaules balsis – un gaisu piepilda svaiga un brīnišķīga pavasara smarža. Bet kā tostarp jūtas mūsu āda?
Ziema Latvijā sākas pakāpeniski, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd un ilgstoši ir zem nulles. Parasti pirmais sniegs uzkrīt valsts Ziemeļaustrumu daļā novembra vidū, bet pastāvīgs sals iestājas decembra sākumā. Iestājoties aukstajam laika periodam, organismā notiek virkne izmaiņu asins cirkulācijas, metabolisma, hormonu produkcijas rādītājos, kas ietekmē arī ādu.
Mūsdienu sabiedrības attieksme pret veselību un ādas kopšanu ir ļoti dažāda. Pasaulē pēdējā laikā palielinās ādas kopšanas produktu tirgus, jo pieaug pieprasījums pēc tiem. Ne tikai gados vecāki cilvēki, bet arī jaunieši arvien vairāk pievērš uzmanību ādas novecošanās problēmai. Ikviens vēlas pagriezt laiku atpakaļ, taču līdz ar patērētāju populācijas novecošanu pieaug ādas kopšanas produktu pārdošanas apjomi. [1] Šo produktu sastāvs ir daudzveidīgs un variabls. Arī ādas mitrinātāju uzbūve un funkcijas ir pārsteidzoši sarežģītas, balansējot uz kosmētikas un medikamentu statusa robežas. Kā lai zina, kā darbojas visas to sastāvā esošās vielas? Tādēļ – neliels ieskats ādas mitrinātāju pasaulē.
Nemanāmi dabā nobriedis rudens. Lapas no koku zariem atraisās savam vienīgajam lidojumam. Sāk pūst dzestrs vējš. Dažkārt pirmās salnas mūs pagodina jau jūlijā, bet rudens sākumu parasti saista ar salnām septembrī, oktobrī, kad gaisa temperatūra dienā vēl sasniedz 10 līdz 13 grādus virs nulles.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.