Rozācija (rosacea, latīniski “sārts”) ir ambulatorajā praksē bieži diagnosticēta slimība, kas noris hroniski — tā ir recidivējoša un klīniski izpaužas ar apsārtumu jeb hiperēmiju sejas centrālajā daļā, tās fonā vēlāk attīstās asinsvadu paplašinājumi, papulozi un pustulāri elementi, arī tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzija.
Sistēmas sarkanā vilkēde (SSV) nav bieži sastopama slimība, taču bieži netiek diagnosticēta, tāpēc pacienti paliek neārstēti. Tas var veicināt slimības straujāku attīstību un būtiski saīsināt pacienta dzīvildzi. Slimības ādas forma bieži tiek ārstēta kā cita ādas slimība.
Acne vulgaris ir hroniska iekaisīga mata folikula un tauku dziedzera slimība, ko izraisa pastiprināta tauku dziedzera sekrēta produkcija, pārmainīta keratinizācija, iekaisums un Propionibacterium acnes kolonizācija.
Atopiskais dermatīts ir hroniska, iekaisīga un recidivējoša ādas slimība. Aprēķini liecina, ka atopiskais dermatīts skar aptuveni 25% bērnu un 2—10% pieaugušo, slimības izplatība industriāli attīstītās valstīs pēdējos gados pieaug un ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. [25]
Vasarā hroniskās slimības nedaudz atkāpjas un cilvēki lielāku vērību pievērš ārējam izskatam. Priekšplānā izvirzās estētiskās dermatoloģijas problēmas: kārpas, nagu sēnītes, varžacis, bet vasaras nogalē uz ādas parādās saules izraisīti hiperpigmentācijas plankumi. Šajā rakstā esam apkopojuši jaunākās atziņas, kas varētu palīdzēt pacientam cīnīties ar šīm problēmām.
Rozā jeb nepigmentētie veidojumi ir liela ādas veidojumu grupa. Klīniski tie var būt ļoti līdzīgi cits citam, taču katrā no gadījumiem atšķiras taktika: konservatīva (sistēmiska vai lokāla) vai ķirurģiska ārstēšana. Nozīme ir veidojuma anamnēzei, taču praksē ne vienmēr un ne visi pacienti spēj precīzi definēt veidojuma vēsturi.
Dermatoskopija ir neinvazīva vizualizācijas metode, kas pēdējos 20 gados kļuvusi par nozīmīgu rīku ādas vēža agrīnai diagnostikai. Metode lielākoties lietojama dermatoloģijā, bet literatūras dati liecina par nozīmi arī citu specialitāšu darbā, piemēram, morfologu, bet īpaši ģimenes ārstu praksē.
2015. gada 16. - 18. aprīlī Vīnē, Austrijā notika 4. Pasaules dermatoskopijas un ādas vizualizācijas kongress, kurā piedalījās arī 14 Latvijas pārstāvji ar klīnisko gadījumu ziņojumiem un stenda referātiem. Ieskatu kongresa norisē un aktualitātēm dermatoskopijā sniedz Dr. Raimonds Karls.
Acne vulgaris ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas izpaužas ar atvērtiem vai slēgtiem komedoniem, kā arī iekaisīgām pāpulām, pustulām un mezgliņiem. Smagos gadījumos novērojamas cistas. Parasti akne skar seju, krūškurvi, muguras augšdaļu un roku augšdaļu. Iekaisīgas aknes dēļ var palikt deformējošas rētas, pēciekaisuma hiperpigmentācija, kas vēl vairāk apstiprina ārstēšanas nepieciešamību.
Būtiska aktualitāte mūsdienās ir dažādu nelabvēlīgu faktoru iedarbība uz ādu, īpaši tās aizsargfunkcijām un barjeras funkcijām. Šie nelabvēlīgie faktori ir klimatiskie apstākļi (Latvijā pārsvarā ir vēss un mitrs klimats), dažādu alergēnu ietekme, fizikāli un ķīmiski faktori.
Kafija ir viens no biežāk lietotajiem dzērieniem pasaulē, bet līdz šim nav veikti nejaušināti pētījumi par kofeīnu saturošas kafijas ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu sirds ritmu. Lai salīdzinātu kofeīnu saturošas kafijas lietošanu ar izvairīšanos no tās patēriņa un ietekmi uz rekurentu ĀF, veikts prospektīvs atvērta tipa nejaušināts klīniskais pētījums.
Globālais psoriāzes slogs no 1990. līdz 2021. gadam nedaudz palielinājās — ar vecumam standartizēto saslimstības rādītāju (ASIR) pieaugumu par 10,3 % vīriešiem un 7,3 % sievietēm —, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā turpinās pieaugt.
Zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeņa pazemināšana līdz < 40 mg/dl — krietni zem pašreizējām pēcinsulta vadlīniju mērķvērtībām — mazināja nopietnus kardiovaskulārus notikumus, nepalielinot hemorāģiskā insulta risku pacientiem ar iepriekšēju išēmisku insultu.
Disfunkcionāla elpošana un/vai hiperventilācija kardiopulmonālās slodzes testā (CPET) ir būtiski biežāka pacientiem ar mialģisko encefalomielītu / hroniskā noguruma sindromu (ME/CFS) nekā personām bez šī stāvokļa, liecina jauns pētījums.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Ziņo, ka 2019.gadā apmēram 4,95 miljoni nāves gadījumu saistīti ar AMR. Neskatoties uz antibiotiku nenoliedzami galveno ietekmi AMR attīstībā, pastāv norādes, ka arī citi bieži lietoti medikamenti var būt iesaistīti šajā procesā.
