Klīniskā gadījuma aprakstā pacients ar bazaliomu galvas matainajā daļā. Pacients slimo jau vairāk nekā 20 gadu, taču diagnoze noteikta un histoloģiski apstiprināta tikai šogad. Tas ir atgādinājums tam, cik svarīgi katru no pacientiem izmeklēt a capite ad calcem (no galvas līdz kājām).
Onychomycosis (gr. onyx — nags, mykes — sēnīte) — onihomikoze, s. tinea unguium, patogēno sēņu — dermatofītu, nedermatofītu, pelējuma un rauga sēņu ierosināta hroniska, lipīga roku un/vai kāju nagu slimība, kad tiek bojāta naga un naga gultnes struktūra ar vai bez iekaisuma apkārtējos audos (paronīhija).
Pēdējos gados arvien pieaug ādas vēžu gadījumu skaits pasaulē, tāpēc dermatologi izstrādā un izvērš vērienīgas saules aizsardzības kampaņas. Atbildot uz šiem aizsardzības pasākumiem, vairāki zinātnieki un ārsti ir nobažījušies par pieaugošo D vitamīna deficītu.
Nieze ir daudzu slimību nozīmīgs simptoms — ne tikai ādas iekaisīgu slimību (piemēram, atopiskais dermatīts), bet arī sistēmisku, neiroloģisku un autoimūnu slimību (piemēram, aknu vai nieru mazspēja, multiplā skleroze, celiakija) simptoms. Nesen pētījumos pierādīta niezes lielā ietekme uz dzīves kvalitātes rādītāju pasliktināšanos pacientiem.
Atšķirt naevus no dzimumzīmes, izvērtēt, kurš naevus ir atipisks un kurš displastisks, izšķirt dažādos naevus, tos precīzi klasificēt — ar ādas veidojumu diferencēšanu “grēko” gan ģimenes ārsti, gan dermatologi, gan onkologi. Šajā rakstā šie jautājumi izskaidroti tā, lai diferencēt ādas veidojumus ikdienas darbā būtu vieglāk.
Rozācija (rosacea, latīniski “sārts”) ir ambulatorajā praksē bieži diagnosticēta slimība, kas noris hroniski — tā ir recidivējoša un klīniski izpaužas ar apsārtumu jeb hiperēmiju sejas centrālajā daļā, tās fonā vēlāk attīstās asinsvadu paplašinājumi, papulozi un pustulāri elementi, arī tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzija.
Sistēmas sarkanā vilkēde (SSV) nav bieži sastopama slimība, taču bieži netiek diagnosticēta, tāpēc pacienti paliek neārstēti. Tas var veicināt slimības straujāku attīstību un būtiski saīsināt pacienta dzīvildzi. Slimības ādas forma bieži tiek ārstēta kā cita ādas slimība.
Acne vulgaris ir hroniska iekaisīga mata folikula un tauku dziedzera slimība, ko izraisa pastiprināta tauku dziedzera sekrēta produkcija, pārmainīta keratinizācija, iekaisums un Propionibacterium acnes kolonizācija.
Atopiskais dermatīts ir hroniska, iekaisīga un recidivējoša ādas slimība. Aprēķini liecina, ka atopiskais dermatīts skar aptuveni 25% bērnu un 2—10% pieaugušo, slimības izplatība industriāli attīstītās valstīs pēdējos gados pieaug un ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. [25]
Vasarā hroniskās slimības nedaudz atkāpjas un cilvēki lielāku vērību pievērš ārējam izskatam. Priekšplānā izvirzās estētiskās dermatoloģijas problēmas: kārpas, nagu sēnītes, varžacis, bet vasaras nogalē uz ādas parādās saules izraisīti hiperpigmentācijas plankumi. Šajā rakstā esam apkopojuši jaunākās atziņas, kas varētu palīdzēt pacientam cīnīties ar šīm problēmām.
Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
