Rozācija (rosacea - latīniski: sārts) ir bieži sastopama hroniska, recidivējoša dermatoze ar raksturīgām klīniskām izpausmēm sejas centrālajā daļā, kas sākas kā pārejoša, vēlāk stabila eritēma, uz kuras fona attīstās teleangiektāzes, pāpulas, pustulas, tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzija. Šiem simptomiem raksturīga pakāpeniska progresēšana. [1] Rozācijai raksturīgās pārmaiņas sejas ādā (izteikta, bieža sarkšana, sarkana seja, palielināts deguns) rada psihosociāla rakstura problēmas.
Sausa āda ir bieži sastopama problēma, un tās sausums var variēt no viegla līdz ļoti izteiktam ādas sausumam jeb ādas kserozei, kas tālāk var izraisīt arī sausuma radītu ekzēmu. Emolientu jeb ādas atjaunojošo līdzekļu lietošana vēl arvien ir galvenais terapijas līdzeklis šīs problēmas risināšanā. Tomēr pacienti un veselības aprūpes speciālisti nereti nenovērtē emolientu terapijas iespējas un neizmanto tos atbilstīgi situācijai. Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu ādas barjeras, tās atjaunošanās un hidratācijas procesos, faktoros, kas veicina sausas ādas rašanos, kā arī dažādos jautājumos saistībā ar emolientu lietošanu.
Kontaktdermatīts ir vispopulārākā profesionālā slimība ar milzīgu nozīmi gan indivīdam, gan sabiedrībai. Alerģiskā kontaktdermatīta diagnosticēšanā ārstiem nepieciešama pacietība, augsts profesionālo zināšanu līmenis un asa uztvere - īpaši, lai noteiktu šīs alerģijas cēloni. Rakstā galvenokārt aplūkoti primāri un alerģiski kontaktdermatīti un to ārstēšana.
Akne ir ļoti izplatīta un bieži sastopama saslimšana pusaudžiem, tomēr tā ir ne tikai pusaudžu problēma. Eksperti uzskata, ka aknes izplatība skar 80–90% jauniešu. [1; 2] Akne parasti ilgst vairākus gadus un tiek raksturota kā saslimšana, kas laika gaitā mainās, tāpēc tiek uzskatīta vairāk par hronisku nekā akūtu saslimšanu. 15–30% pacientu ir nepieciešama intensīva medikamentoza ārstēšana, un šie pacienti veido lielāko pacientu grupu dermatologu praksēs visā pasaulē. [3]
Klīniskajā praksē ārstējot slimniekus ar nagu bojājumiem, bieži jāsastopas ne tikai ar eksternu faktoru radītiem bojājumiem, bet arī ar hronisku dermatožu un internu slimību radītiem nagu bojājumiem. Raksta mērķis ir apkopot jaunāko pētījumu teorētiskās zināšanas un apvienot tās ar klīnikā gūto pieredzi, ārstējot slimniekus ar onihodistrofijām – naga plātnītes bojājumu, ko izraisa ilgstošs naga matrices kairinājums. Bojājuma klīniskās izpausmes ir atkarīgas no etioloģiskā faktora un patoloģiskās iedarbības ilguma, veida un dziļuma.
Dermatoloģijas jomā rakstīts gan par dažādām patoloģijām, ārstniecības paņēmieniem, līdzekļiem, pierādījumos balstītiem pētījumiem, nākotnes iespējām, ādas kopšanas līdzekļiem, vitamīniem un antioksidantiem. Arī tirgū ienāk jauni spēlētāji ar jaunām dermokosmētikas līnijām. Tātad vajadzētu secināt – tā kā ārstiem ir arvien vairāk informācijas par ādas slimībām, labāka izpratne par to cēloņiem, tirgū tiek piedāvāta pārbaudīta un efektīvāka dermokosmētika, pacientiem ir pieejama lieliska ādas aprūpe specializētajos dermatoloģijas centros, skaistuma klīnikās..., tad ādas saslimšanas populācijā mazinās. Nē! Kāpēc?
Rūpējoties par veselību un izskatu, mūsdienās cilvēki apmeklē kosmētiskos kabinetus, izmēğina jaunus un dārgus sejas kopšanas līdzekļus. Kosmētikas industrija attīstās, veikali ir pārplūdināti ar dārgiem produktiem, kas sola uzlabot izskatu un saglabāt jaunību. Tomēr – vai esam aizdomājušies par to, ka visefektīvākie līdzekļi ir arī vislētākie? Un šie efektīvie līdzekļi atrodami mūsu virtuvē. Tā ir apstiprināta patiesība – ja vēlamies patiešām skaistu ādu, kas ilgāk saglabā jaunavīgu izskatu, ir svarīgi rūpēties, lai ikdienas uzturā būtu produkti, kas nodrošina ilgstošu ādas veselību. Tas, ko ēdam, darbojas arī kā izejmateriāls ādas atjaunošanas procesā. Un, jo mazāk uzmanības pievēršam savam pārtikas grozam, jo lielāks risks, ka ar laiku būs jācīnās ar dažādām ādas problēmām: sausu, sažuvušu ādu, kas liek mums izskatīties vecākiem.
Tā kā seborejas gaita ir hroniska, būtiska ir regulāra ikdienas ādas kopšana ar ārstnieciskās kosmētikas līdzekļiem, kas regulē tauku dziedzeru sekrēciju. Tikai tad, ja stāvoklis pasliktinās un attīstās seborejiskais dermatīts, papildus ordinē medikamentus. Terapijas sākumā izvēlas vājākas iedarbības zāles, lai rezervē atstātu stiprākas iedarbības medikamentus, ja ādas bojājumi pastiprinās. Ievērojot hronisko gaitu, agresīva terapija ar spēcīgas iedarbības līdzekļiem, kam ir daudzas blaknes, var negatīvi ietekmēt citu orgānu sistēmu darbību un pacienta veselību kopumā. Ārsta svarīgākais uzdevums šo pacientu ārstēšanā ir kontrolēt seborejas gaitu, uzsverot tieši ādas pareizu kopšanu.
Antioksidantu iedarbība bija zināma jau senajās kultūrās Ēģiptē un Indijā, mūsdienās tos lieto visā pasaulē gan dažādu saslimšanu gadījumos, gan kosmētikā. Pasaules literatūras apskata tēma ir antioksidanti – to antioksidatīvā, terapeitiskā un kosmētiskā iedarbība. Taču jāteic – tieši tāpat kā notiek lokāli lietojamo dermatoloģisko līdzekļu izpēte saskaņā ar pierādījumos balstītas medicīnas noteikumiem, šāda koncepcija nepieciešama arī kosmētiskajiem līdzekļiem. Un šī problēma pasaulē vēl joprojām nav atrisināta.
Ādas krāsošana ar hennu ir ļoti sena tradīcija daudzās pasaules valstīs, dažās zemēs tā tiek piedāvāta arī tūristiem. Pēdējos gados Rietumu kultūrā jauniešiem arvien populārāki kļūst tetovējumi. Rakstā ieskats par hennu, tās kombinācijām un alerģisko bīstamību, ko pārliecinoši rāda trīs klīniskie gadījumi.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Grūtniecības laikā bieži tiek rekomendēti dažādi kuņģa skābi nomācoši līdzekļi (H2 receptoru antagonisti un protonu sūkņu inhibitori), taču līdz šim nav pētīts, vai to lietošana prenatālā periodā var negatīvi ietekmēt bērnu un būt veicinātājfaktors neiropsihiatrisku slimību attīstībai.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
