Ultravioletais starojums (UVS) ir cilvēka apkārtējās vides neatņemama sastāvdaļa. UVB viļņu diapazons ir būtisks biosintēzes procesiem, kad 7-deoksiholesterols pārvēršas D vitamīnā, kas, savukārt, ir svarīgākais nosacījums ne vien kaulu stiprumam, bet daudzām citām organisma funkcijām. Diemžēl pakļautībai UVS (dabiskam un mākslīgam) ir svarīga un vērā ņemama ēnas puse - kanceroģenēzes potenciāls.
Rozācija ir ādas kaite, ko biežāk novēro cilvēkiem ar I un II ādas fototipu. Rozācijas izplatību grūti novērtēt tās dažādo klīnisko izpausmju dēļ, kā arī daudzu citu ādas stāvokļu dēļ, kam ir līdzīgas klīniskās izpausmes. Aprēķinātā rozācijas izplatība gaišādainu cilvēku populācijā variē no 1 līdz 10%. Daudzi pacienti meklē palīdzību rozācijas izraisīto estētisko defektu dēļ. Tā kā rozācija nav izārstējama, ārstēšana fokusējas uz simptomu mazināšanu.
Acne vulgaris ir viena no biežākajām ādas slimībām, par ko dermatologs konsultē pacientus. Acne vulgaris pacienti ir ne vien dermatologa, bet arī daudzu citu specialitāšu ārstu ikdienas praksē – pediatru, ģimenes ārstu, ginekologu, ārstu kosmetologu, psihoterapeitu. Ir autori, kas uzskata, ka slimības sastopamība ir pat 79–95%. Acne vulgaris lielākoties uzskatāma par slimību pusaudžu vecumā, tomēr ievērojamas problēmas tā sagādā 3% vīriešu un 12% sieviešu līdz pat 50 gadu vecumam.
Sēnīšu slimības jeb mikozes (no grieķu valodas mykes – sēne) ir liela daļa no cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimībām. Būtiska mikožu grupa ir dermatomikozes (dermatomycoses) – ādas un tās derivātu (matu, nagu) slimības, ko ierosina patogēnās sēnītes – dermotomycetes, sinonīms – dermatofīti (no grieķu valodas phyton – augs). Dermatomikozēm ir akūta un hroniska (pēc gaitas), virspusēja un dziļa (pēc ādas bojājuma dziļuma), lokalizēta un izplatīta slimības forma.
Ādas slimību ārstēšanā izmanto gan lokālas, gan sistēmiskas terapijas veidus un līdzekļus. Izvēli – tikai lokālas vai lokālas un sistēmiskas terapijas kombinācija – nosaka konkrēta situācija. Visbiežāk ādas slimības izvēlas ārstēt vietēji, proti, medikamentu uzklāj bojātājam ādas apvidum. Lokālās terapijas veidus izvēlas gandrīz visu ādas slimību gadījumā, bet smagu slimību gadījumā kombinē ar sistēmisko terapiju. Lokālas terapijas mērķis ir slimības etioloģiskā faktora likvidēšana, ādas patoloģisko izmaiņu un ar to saistīto subjektīvo sajūtu likvidēšana, bojātas ādas aizsardzība no ārējiem faktoriem. [3-5; 7; 8]
Šīs klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršu un visiem labi zināmu infekcijas slimību – kašķi – un to, kādas var būt sekas, ja šī slimība netiek ārstēta. Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā (janvāris–novembris) bija reģistrēti 1452 kašķa gadījumi. Vidējais kašķa gadījumu skaits 2007.–2011. gadā bija 792,8 gadījumi gadā.
Kosmētikas līdzekļi ir vielas un preparāti saskarei ar cilvēka organismu (ādu, matiem un matu sistēmu, ārējiem orgāniem, zobiem un gļotādu). Tie paredzēti, lai tīrītu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī ķermeni, mainītu izskatu vai uzlabotu smaržu. Kosmētikas līdzekļi ir produkti higiēnai un skaistumkopšanai. Kosmētikas līdzekļus mēs izmantojam gandrīz katru dienu – gan dekoratīvo kosmētiku, gan mazgājamos līdzekļus (šampūnu, ziepes). Kosmētikas līdzekļu sastāvā ir daudz ķimikāliju, kas laika gaitā ietekmē ķermeni.
Hidradenitis suppurativa (Verneja slimība - fr. val. maladie de Verneuil; acne inversa) 1854. gadā pirmo reizi aprakstīja franču ķirurgs Aristīds Vernejs. 1921. gadā aprakstīja slimības patoģenētisko saikni ar apokrīniem sviedru dziedzeriem, 1955. gadā Šellijs (Shelley) modulēja patoģenētisko hidradenita suppurativa (HS) mehānismu. [2] HS ir reta slimība, globālā izplatība ir 1% visā populācijā. Biežāk slimo gados jauni cilvēki, sievietes trīsreiz biežāk nekā vīrieši (1 : 3,3). [16]
Lielākajai daļai cilvēku ādā pēc sauļošanās sezonas paliek saules “pēdas”, kas ziemas periodā var izzust, bet citiem palikt ilgstoši un pat progresēt ar katru nākamo insolācijas periodu. Arī saules iedarbība ir tūlītēja (saules apdegums), vēlīna (saules iedegums) un kumulatīva (saules radītas hroniskas izmaiņas ādā). Kumulatīvā darbība izskaidrojama ar UV starojuma “krāšanos” dzīves laikā ar katru UV starojuma ekspozīcijas epizodi. Līdz ar sezonas slēgšanos mēs apkopojam sauļošanās izraisītās ādas izmaiņas un tās reģenerācijas iespējas, iedziļinoties ādas aizsargspējās un atjaunošanās pamatprincipos.
Dermatologa kabinetā visa gada garumā sastopami pacienti ar ādas krāsas izmaiņām. Biežāk tās ir sezonālas un tranzitoras dabas, bet vienlīdz ir arī tādas, kas nav saistītas ar gadalaiku. Tāpat daudzas iekaisīgās ādas slimības pēc ādas krāsas dažādiem pacientiem noris atšķirīgā ceļā. Šis raksts būs palīgs ikdienas praksē un līdzēs labāk orientēties ādas pigmentācijas izmaiņās.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Vairāki psihiski traucējumi tiek konstatēti biežāk personām ar epilepsiju nekā personām bez epilepsijas.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
