Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi.
Atopiskā dermatīta izplatība ASV pieaugušo populācijā ir 7,2 %, šī hroniskā saslimšana iespējams ir saistīta ar osteopēniju un osteoporozi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Tagad lielā populācijā balstītā pētījumā pierādīts, ka atopiskais dermatīts paaugstina gūžas, iegurņa, muguras un delnas lūzumu risku, īpaši pacientiem ar smagi noritošu atopisko dermatītu.
Nieze ir bieži sastopams pacientiem ar ādas slimībām. Pētnieki atklāja, ka pacientiem ar dermatoloģiskām saslimšanām, nieze ir saistīta ar klīnisku depresiju, domām par pašnāvību un stresu. Pētnieki iesaka šādu pacientu aprūpē iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pasargātu un pārvaldību ar niezi saistītās problēmas.
Sezonāla alerģija uz dažādiem zāles un koku putekšņiem ir bieži sastopama cilvēkiem ar trauksmi, savukārt pacientiem ar depresiju biežāk ir nesezonāla alerģija, piemēram, uz dzīvnieku apmatojumu. Savukārt alerģijas uz ēdienu un medikamentiem nav saistītas ar šiem psihosociāliem stāvokļiem.
Arvien pieaug pierādījumu līmenis par saistību starp alerģiskiem stāvokļiem un depresiju, bet līdz šim pieejamajos pētījumos ir bijuši konfliktējoši viedokļi par saistību starp rinītu un depresiju, turklāt trūka plašu populācijā balstīju pētījumu.
Reālās dzīves dati, kas tika prezentēti ikgadējā Amerikas dermatoloģijas akadēmijas sanāksmē, uzrāda, ka depresija nav biežāk sastopama pacientiem ar akni, kuri terapijā ir saņēmuši izotretinoīnu.
Uztura izmaiņas kopā ar standarta terapiju var palīdzēt pacientiem ar psoriāzi vai psoriātisku artrītu mazināt slimības smaguma pakāpi, secināts sistemātiskā literatūras apskatā.
Analizējot lielu skaitu elektronisko medicīnas ierakstu, pētnieki atklāja, ka pacientiem ar akni ir ievērojami lielāks smagas depresijas attīstības risks, bet šis risks ir paaugstināts tikai pirmajos piecos gados pēc aknes diagnosticēšanas.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Gados vecākiem pieaugušajiem, kuri nebija vakcinēti pret gripu, statīnu lietošanas uzsākšana bija saistīta ar retākām slimnīcā diagnosticētām pneimonijām un citām akūtām elpceļu infekcijām; tomēr netika konstatēta būtiska saistība starp statīnu lietošanas uzsākšanu un slimnīcā diagnosticētas gripas risku.
