Melasma (saukta arī par hloazmu, “grūtnieču masku”) ir hroniska, recidivējoša, iegūta hiperpigmentācija epidermā un dermā, rodoties melanīna depozītiem, ko rada hiperreaktīvi melanocīti (bez hiperplāzijas). Tā biežāk sastopama sievietēm, īpaši reproduktīvajā vecumā, ķermeņa vietās, kas visvairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas. [1]
Viena no būtiskām pieredzēm Covid–19 kontekstā noteikti ir darbs no mājām. Nav jau tā, ka nezinājām par darbu attālināti, taču vīruss mūs visus nolika uz lāpstiņām — pielāgojies! Ko medicīnā var un ko nevar attālināti? Apkopojām viedokļus, kā ārsti strādā (strādāja) ārkārtas situācijā.
Lai gan visbiežāk psoriāzes izpausmes ir ādā, tā asociēta arī ar sistēmisku iekaisumu un dažādām blakusslimībām (komorbiditātēm), kas saistītas ar autoimūniem procesiem. Viens no šiem procesiem ir psoriātiskais artrīts — iekaisīga, seronegatīva spondiloartropātija, kas kādā dzīves posmā attīstās 13—30 % psoriāzes pacientu.
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi.
Tie, kas daudz dara, daudz arī pagūst, intervijas laikā atzīst Dr. med. ELGA SIDHOMA, sertificēta dermatoloģe un veneroloģe. Viņa ir lielisks piemērs teiktajam, jo spēj sekmīgi apvienot ārstes pienākumus vairākās ārstniecības iestādēs ar docētājas un katedras vadītājas pienākumu izpildītājas pienākumiem Rīgas Stradiņa universitātē.
Āda ir cilvēka orgāns, kas nepārtraukti pakļauts ārējās vides faktoru ietekmei. Mūsu āda darbojas kā biosensors, reaģējot uz izmaiņām apkārtējā vidē, ar mērķi uzturēt organisma homeostāzi. Vides apstākļi ādas stāvokli var iespaidot gan pozitīvā, gan negatīvā veidā: ietekmējot ādas integritāti un traucējot barjerfunkciju. Vesela epidermas barjera ir atslēga uz veselīgu ādu. [1—3]
Diagnoze “atopiskais dermatīts” alergologa kabinetā izskan ļoti bieži. Varētu pat teikt, ka pacienti ar atopisko dermatītu (AD) ir lielākā daļa no visiem pacientiem konsultatīvā poliklīnikā pie bērnu alergologa. Nereti šiem pacientiem jāvelta daudz laika, jo ārsta uzdevums ir izskaidrot slimības būtību, gaitu, iemeslus, profilaksi, un pie katra punkta var aizkavēties ļoti ilgi.
Atopiskā dermatīta izplatība ASV pieaugušo populācijā ir 7,2 %, šī hroniskā saslimšana iespējams ir saistīta ar osteopēniju un osteoporozi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Tagad lielā populācijā balstītā pētījumā pierādīts, ka atopiskais dermatīts paaugstina gūžas, iegurņa, muguras un delnas lūzumu risku, īpaši pacientiem ar smagi noritošu atopisko dermatītu.
Nieze ir bieži sastopams pacientiem ar ādas slimībām. Pētnieki atklāja, ka pacientiem ar dermatoloģiskām saslimšanām, nieze ir saistīta ar klīnisku depresiju, domām par pašnāvību un stresu. Pētnieki iesaka šādu pacientu aprūpē iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pasargātu un pārvaldību ar niezi saistītās problēmas.
Termins “tetovēšana” radies no taitiešu vārda “tattau”, un process apzīmē permanentu jeb paliekošu pigmenta granulu ievadīšanu ādā. [10] Tetovēšana izsenis izmantota reliģiskiem, estētiskiem, sociāliem un kulturāliem mērķiem, [20] mūsdienās tie kļuvuši par popkultūras fenomenu — pētījumos ASV vismaz viens tetovējums ir 24 % respondentu, [24] Eiropā vidēji 12 % no populācijas. [33]
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.