Pārmērīga cukura lietošana saistīta ar dažādiem riska faktoriem – aptaukošanos, diabētu, kardiovaskulāro slimību risku, hiperurikēmiju, ektopisku tauku akumulāciju, kariesu un dažu vēžu attīstību. Šā pārskata mērķis bija apkopot šobrīd pieejamos pierādījumus cukura kaitīgajai ietekmei uz veselības iznākumiem, izvērtējot potenciālo pētījumu ticamību un neobjektivitātes risku.
Ir pagājuši tikai divi gadi kopš iepriekšējo KDIGO (Kidney Disease: Improving Global Outcomes) vadlīniju atjauninājuma hroniskas nieru slimības un cukura diabēta pārvaldībā. Tas norāda, cik ātri šajā nozarē notiek pārmaiņas, virzās pētījumi un mainās rekomendācijas. Šajā rakstā — par būtiskākajām rekomendācijām atjaunotajās vadlīnijās. [1]
Cilvēkiem ar zemu kaulu blīvumu var būt paaugstināts demences attīstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir lielāks kaulu blīvums. Pētījums nepierāda, ka zems kaulu blīvums izraisa demenci. Tas tikai parāda saistību starp šiem diviem stāvokļiem.
Plastmasā esošās endokrīnās sistēmas darbību kavējošās ķīmiskās vielas (EDC) var palielināt cukura diabēta risku sievietēm.
1886. gadā vācu ārsts Jozefs fon Merings atklāja glikozūrisko efektu florizīnam (rūgtam dažu augļkoku sakņu mizas glikozīdam, SGLT2 inhibitoru priekštecim), postulējot, ka šīs bioķīmiskās vielas aktivitāte norit nierēs. Šo hipotēzi vēlāk apstiprināja arī vācu fiziologs Oskars Minkovskis. Un apmēram 130 gadus vēlāk cukura diabēta pasaule iepazina pirmos SGLT inhibitorus, kad EMA 2012. gadā apstiprināja pirmo no tiem — dapagliflozīnu. [1; 9]
Metformīns ir pirmās izvēles zāles cukura diabēta ārstēšanai, taču ar to arī visai bieži neizdodas sasniegt izvirzītos mērķus un kontrolēt glikozes līmeni.
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir viens no vadošajiem akluma iemesliem pasaulē, kam agrīnās slimības stadijās nav pieejama ārstēšana. Retrospektīvi pētījumi uzrādījuši saistību starp metformīnu un samazinātu VMD attīstības risku.
2021.gada dati rāda, ka pasaulē šobrīd ir apmēram 537 miljoni cukura diabēta pacientu vecumā no 20–79 gadiem, un tiek paredzēts, ka 2045.gadā skaits pieaugs līdz 783 miljoniem. 2.tipa cukura diabēts parasti tiek uzskatīts kā pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēku slimība, kas reti sastopama pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū. Tomēr, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas līdz ar gadiem novērotas 2.tipa cukura diabēta tendencēs jaunu cilvēku vidū, veikta sistemātiska datu analīze.
Regulāra kafijas dzeršana var novērst 2. tipa cukura diabētu sievietēm, kurām grūtniecības laikā bija diabēts. Mākslīgi saldinātu un ar cukuru saldinātu dzērienu aizstāšana ar kofeīnu saturošu kafiju arī samazina risku — par 10 % tasei mākslīgi saldināta dzēriena un par 17 % tasei ar cukuru saldināta dzēriena.
Subklīniska hipotiroīdisma (SCH) izplatība bija 24 % pacientiem ar hipertensiju. Dalībniekiem ar normālu asinsspiedienu, SCH izplatība bija 17 %.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Pieaugušajiem bez arteriālas hipertensijas pētījuma sākumā labāka kognitīvā funkcija sākotnēji bija saistīta ar zemākām izredzēm attīstīties hipertensijai aptuveni 6 gadu novērošanas laikā, turklāt šo saistību daļēji mediēja aptaukošanās.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
