Cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuriem ir arī kognitīvi traucējumi, var būt lielāks insulta, infarkta vai nāves risks, nekā citiem cilvēkiem ar cukura diabētu, kuriem nav kognitīvu traucējumu liecina jauns pētījums.
Lai noskaidrotu, cik bieži starp lieliem, lēnu augošiem labdabīgiem vairogdziedzera audzējiem paralēli attīstās ļundabīgi veidojumi, tika veikts pētījums – analizēti četrpadsmit gadus perspektīvi ievākti dati no divām datu bāzēm par pacientiem, kam veikta tireoīdektomija terciārās klīnikās ASV (A) un Grieķijā (B).
GLP–1 receptoru agonisti tiek plaši izmantoti glikozes kontrolē un kardiovaskulārā riska mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu. Pavisam nesen ziņots, ka šīs grupas medikamenti palīdz arī mazināt svaru. Tomēr, pastāv pretrunīgas ziņas par GLP–1 receptoru agonistiem un žultsceļu slimību riskiem.
Dati pasaulē liecina: katram vienpadsmitajam 20—79 gadus vecam pasaules iedzīvotājam ir diabēts. Taču katrs otrais cilvēks pasaulē nav diagnosticēts! Latvijas šā brīža dati norāda cukura diabēta izplatību 5 %, taču, tā kā Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro (KVS) un citu ne–infekcijas slimību riska faktoru izplatība ir augsta, realitātē saslimstība ar diabētu ir ievērojami lielāka.
Diabētiska nefropātija ir liels slogs cukura diabēta pacientam. SGLT2 inhibitori dažādos klīniskajos un īstās pasaules pētījumos uzrādījuši labus efektus nieru aizsardzībā. Tomēr, salīdzinošo pētījumu – starp dažādiem glikozes līmeni samazinošiem preparātiem – nav daudz.
Īss miegā pavadītais laiks ir viens no aptaukošanās riska faktoriem. Vai, pagarinot miegā pavadīto laiku ir iespējams mazināt šo risku, līdz šim nav zināms.
Gan grūtniecība, gan 1.tipa cukura diabēts (CD) paši par sevi ir saistīti ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Bet vai šo abu lielumu kombinācija risku psihiskās veselības traucējumiem paaugstina? Tas līdz šim nebija skaidrots.
Pēdējos gados pār ģimenes ārsta praksi vēlusies vesela problēmu gūzma, bet tāpēc nekur nav pazuduši diabēta pacienti, proti, pacientu grupa, kuru aprūpe ir ļoti kompleksa un dārga un kuriem vajadzīgi ilgtspējīgi un motivējoši risinājumi, jo skaidri zināms — tiklīdz groži palaisti vaļīgāk, gaidāma pasliktināšanās.
Aptaukošanās ir nozīmīgs riska faktors gestācijas diabēta attīstībai, un arvien lielākam skaitam grūtnieču ir liekais svars vai aptaukošanās. Uztura paradumi ietekmē gan aptaukošanos, gan gestācijas cukura diabēta attīstību.
Veselības statistikas datubāzē “Reģistrēto ievainojumu skaita sadalījums pēc ievainojuma veida, dzimuma un vecuma grupām” [1] norādīts, ka sievietēm 60—85 un vairāk gadu vecumā Latvijā 2020. gadā kopā bija 2032 kaulu lūzumi, neprecizējot lokalizāciju. Vai bija iespējams nepieļaut daļu no šiem lūzumiem?
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
Ar šo metodi iespējams koriģēt tuvredzību, tālredzību un astigmatismu, samazinot vai pilnībā novēršot nepieciešamību lietot brilles vai kontaktlēcas. Austrumu slimnīcā Oftalmoloģijas klīnikā jau veiksmīgi veiktas vairāk nekā 40 ICL implantācijas operācijas.
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
Pieaugušajiem ar hronisku nieru slimību (HNS) bez dialīzes III–IV stadijā mērena olbaltumvielu uzņemšanas ierobežošana bija saistīta ar mazāku nelabvēlīgu klīnisko iznākumu risku – galvenokārt retākām dialīzes uzsākšanām – un nebija saistīta ar standarta uzturmarķieru pasliktināšanos.
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
