Reģistra datos balstīts pētījums Somijā noteica trīs atšķirīgas ĶMI trajektorijas grupas pacientiem ar nesen diagnosticētu 2. tipa cukura diabētu. Četru gadu novērošanas laikā lielākā daļa pacientu sekoja stabilai trajektorijai bez lielām svara izmaiņām. Tikai 10 % pacientu zaudēja svaru, bet 3 % svars palielinājās. Sākotnēji vidējais ĶMI pārsniedza aptaukošanās slieksni visās grupās. Svara samazināšana ir galvenais 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas mērķis, taču pētījums liecina, ka tikai dažiem pacientiem tas izdodas.
Šajā pētījumā tika novērtēti rutīnas laboratoriskie izmeklējumi vecāka gadagājuma sieviešu populācijā primārajā aprūpē. Laboratorisko anomāliju izplatība bija zema, un klīniskās sekas novērošanā bija ierobežotas. Tika novērota vāja laboratorisko anomāliju saistība ar osteoporozi, bet netika novērota saistība ar skriemeļu lūzumiem un neseniem lūzumiem.
D vitamīna deficīts ir neatkarīgi saistīts ar diabētiskās perifērās neiropātijas (DPN) risku, potenciāli ietekmējot lielas nervu šķiedras gados vecākiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.
GLP–1 receptoru agonistus plaši izmanto ASV un pasaulē ne tikai hiperglikēmijas pārvaldībā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet arī svara samazināšanas nolūkā. Šo medikamentu perioperatīvais drošuma profils, īpaši aspirācijas risks anestēzijas laikā, nav pilnībā skaidrs.
Pētnieki skaidroja, kāds ir ilgtermiņa ieguvums (glikēmiskā kontrolē un drošumā) bariatriskai ķirurģijai salīdzinājumā ar farmakoterapiju/dzīvesstila izmaiņām 2.tipa CD pacientiem. Līdz šim veiktie klīniskie pētījumi par bariatrisko ķirurģiju ir bijuši ierobežotā pētāmās kopas skaitā un novērošanas ilgumā.
Cilvēkiem, kuri lieto metformīnu ir par 5 % zemākas izredzes, ka attīstīsies ar vecumu saistīta makulas deģenerācija, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto metformīnu.
Cukura diabēts bieži tiek atklāts novēloti, kad jau ir bojāt orgāni vai nervi. Daļēji tas ir saistīts ar faktu, ka diagnostika agrīnā stadijā ir laikietilpīga un sarežģīta. Starptautiska pētnieku komanda ir pierādījusi, ka matemātisks aprēķins, kas balstīts tikai uz divām vērtībām, kas ņemtas no asins parauga, ļauj droši un lēti diagnosticēt cukura diabētu agrīnā stadijā.
Šobrīd grūtniecēm ar zināmu 2.tipa cukura diabētu vai gestācijas diabētu tiek rekomendēts insulīns glikēmijas kontrolei. Tiek spriests, vai metformīna pievienošana insulīnam varētu uzlabot neonatālos iznākumus šo grūtniecību gadījumā.
Ar 2. tipa cukura diabētu sirgst aptuveni 7 % iedzīvotāju pasaulē, un paredzams, ka līdz 2025. gadam to skaits pieaugs līdz 300 miljoniem pacientu, [1] tāpēc joprojām, ņemot vērā šīs slimības patoģenēzes mehānismus, tiek radītas arvien jaunas preparātu grupas, kas pazeminātu ne tikai glikozes līmeni asinīs, bet palēninātu arī cukura diabēta vēlīno komplikāciju progresēšanu un mazinātu mirstību no tām.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, bet sastopams tikai dažos pārtikas produktos. D vitamīna un tā metabolītu loma kalcija homeostāzē un kaulu metabolismā ir nenovērtējama, jo tā deficīts pieaugušam cilvēkam var rezultēties ar osteoporozi un kaulu lūzumiem! Katru gadu 2. novembrī atzīmējam Pasaules D vitamīna dienu, tādējādi sabiedrībai atgādinot par D vitamīna nozīmīgumu un par riskiem tā deficīta gadījumā.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
