2021.gada dati rāda, ka pasaulē šobrīd ir apmēram 537 miljoni cukura diabēta pacientu vecumā no 20–79 gadiem, un tiek paredzēts, ka 2045.gadā skaits pieaugs līdz 783 miljoniem. 2.tipa cukura diabēts parasti tiek uzskatīts kā pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēku slimība, kas reti sastopama pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū. Tomēr, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas līdz ar gadiem novērotas 2.tipa cukura diabēta tendencēs jaunu cilvēku vidū, veikta sistemātiska datu analīze.
Regulāra kafijas dzeršana var novērst 2. tipa cukura diabētu sievietēm, kurām grūtniecības laikā bija diabēts. Mākslīgi saldinātu un ar cukuru saldinātu dzērienu aizstāšana ar kofeīnu saturošu kafiju arī samazina risku — par 10 % tasei mākslīgi saldināta dzēriena un par 17 % tasei ar cukuru saldināta dzēriena.
Dānijā veikts kohortas pētījums, noskaidrojot, kā uzturs ar dārzeņiem ietekmē risku 2. tipa cukura diabēta (CD) attīstībai un vai ir saistība starp dārzeņu patēriņu, incidentu 2. tipa CD un ĶMI.
Neiropātiju etioloģijā cēlonis 32—53 % gadījumu ir cukura diabēts. [1] Rakstā sīkāk iztirzātas diabētiskas neiropātijas, kuras tiek uzskatītas par perifērās nervu sistēmas neirodeģeneratīvu slimību, skarot prevalējoši sensoros un autonomos aksonus, daudz vēlāk — arī motoriskos. [2]
Pētījumā konstatēts, ka antihiperglikēmiskās zāles (AHgM), ko lieto 2. tipa cukura diabēta (T2D) ārstēšanai, palielina multiplās sklerozes risku cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem, īpaši sievietēm..
GLP–1 receptoru agonisti, DPP–4 inhibitori un SGLT–2 inhibitori tiek bieži parakstīti glikēmijas kontrolei cukura diabēta pacientiem. Neskatoties uz jau pierādītajiem pozitīvajiem ieguvumiem arī kardiovaskulārās sistēmas veselībā, jaunas ziņas ienāk par to potenciālo ieguvumu plaušu funkcijas uzlabošanā.
Jauns pētījums apliecina, ka vidējas vai augstas intensitātes fiziskās aktivitātes (MVPA) pēcpusdienā vai vakarā var uzlabot glikozes līmeņa kontroli asinīs vairāk nekā vienmērīgas fiziskās aktivitātes visas dienas garumā.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
