Pētījumā konstatēts, ka antihiperglikēmiskās zāles (AHgM), ko lieto 2. tipa cukura diabēta (T2D) ārstēšanai, palielina multiplās sklerozes risku cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem, īpaši sievietēm..
GLP–1 receptoru agonisti, DPP–4 inhibitori un SGLT–2 inhibitori tiek bieži parakstīti glikēmijas kontrolei cukura diabēta pacientiem. Neskatoties uz jau pierādītajiem pozitīvajiem ieguvumiem arī kardiovaskulārās sistēmas veselībā, jaunas ziņas ienāk par to potenciālo ieguvumu plaušu funkcijas uzlabošanā.
Jauns pētījums apliecina, ka vidējas vai augstas intensitātes fiziskās aktivitātes (MVPA) pēcpusdienā vai vakarā var uzlabot glikozes līmeņa kontroli asinīs vairāk nekā vienmērīgas fiziskās aktivitātes visas dienas garumā.
Gestācijas diabēta izplatības rādītāji variē no 1–30 %, atkarībā no pētāmās populācijas. Grūtniecības laikā gestācijas diabēts nozīmē augstākus mātes un bērna nevēlamus iznākumus, t.sk. preeklampsijas attīstības risku, priekšlaicīgas dzemdības, neonatālas hiperinsulinēmijas attīstīšanos. Kaut arī lielā daļā gadījumu gestācijas diabēts atrisinās pēc dzemdībām, pieaug to gadījumu skaits, kad glikozes intolerances traucējumi grūtniecības laikā atstāj ilgtermiņa sekas.
Seniori pārstāv lielāko diabēta pacientu daļu Eiropā un ASV. Attīstīto valstu iedzīvotāju vidējais vecums aizvien pieaug, piemēram, Latvijā iedzīvotāju skaits vecumā virs 60 gadiem pārsniedz 500 000, kas ir vairāk nekā ceturtdaļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem šobrīd!
Neskatoties uz to, ka osteoporotiskie lūzumi būtiski ietekmē pacienta turpmāko dzīves kvalitāti un paaugstina mirstības risku, daļa pacientu nolemj osteoporozes medikamentozo terapiju pārtraukt. Šeit pētīti iemesli, kāpēc tā notiek un kas ir riska faktori zāļu lietošanas nelīdzestībai osteoporozes pacientu vidū.
Ar zemāku demences risku cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu saistīta septiņu veselīga dzīvesveida paradumu kombinācija (gulēšana 7—9 h diennaktī, regulāras fiziskās aktivitātes, bieža sociālā saskarsme u.c.).
Vīriešiem ar zemu testosterona līmeni ir paaugstināts risks saslimt ar Covid–19 un tāpēc nokļūt slimnīcā. Vīriešu dzimums saistīts ar smagāku Covid–19. Pētnieki vēlējās uzzināt, vai hospitalizācijas risks atšķiras vīriešiem ar hipogonādismu, vīriešiem ar eigonādismu un tiem, kas saņem testosterona terapiju (TTh).
Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2. tipa cukura diabēta (CD) pacientiem ar sirds—asinsvadu sistēmas un nieru slimībām. Tomēr kādas ir dapagliflozīna attiecības ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai?
Dzimuma maiņas jautājums mūsdienu sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks. Process ir fiziski un morāli smags, laikietilpīgs un dārgs. Dzimuma maiņu veido vairāki posmi: kopējā veselības stāvokļa izvērtēšana un diagnozes noteikšana, terapija — hormonterapija un ķirurģija.
Pediatriskiem pacientiem ar cistisko fibrozi (CF), kuri sāka ārstēšanu ar eleksakaftora/tezakaftora/ivakaftora (ETI) kombināciju, antibiotiku lietošanas dienu skaits gadā samazinājās par vairāk nekā 60 %.
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Bērnu slimnīcā tiek veidots Simulāciju mācību centrs ar plašu apmācību programmu, nodrošinot iespēju mācību procesā izmantot situācijas, kas maksimāli pietuvinātas reālajai darba videi.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
