Kā hipotireozi nosaka analīzēs un kādi papildu izmeklējumi šajā gadījumā jāveic? Kā notiek levotiroksīna titrēšana hipotireozes gadījumā? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild endokrinoloģe dr. DACE SEISUMA.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D) SGLT2 inhibitoru terapija bija saistīta ar zemāku dzelzs deficīta anēmijas sastopamību nekā pacientiem ar DPP-4 inhibitoru terapija. Šis ieguvums bija visizteiktākais vīriešiem, pacientiem vecumā no 61 gada un vairāk, kā arī pacientiem ar īsāku metformīna lietošanas ilgumu.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Glikozes līmeņa noteikšana un kontrole mājas apstākļos ir vitāli nepieciešama cilvēkiem ar zināmu cukura diabētu. Kādreiz vienīgā iespēja mājas apstākļos pārbaudīt glikēmijas līmeni bija iedurt ar lanceti pirkstā un iegūto asins pilienu uzklāt uz teststrēmeles, kas ievietota glikometrā. Glikēmijas paškontroles dēļ tika veikti daudzi dūrieni pirkstos.
Pacientiem ar Kušinga slimību bija ievērojami augstāks venozās trombembolijas (VTE) risks nekā tiem, kuriem ir nehormonāli aktīvi hipofīzes audzēji vai akromegālija, un risks sasniedza maksimumu diagnozes noteikšanas un ķirurģijas laikā. Arī cukura diabēta anamnēze saglabājās kā neatkarīgs VTE riska faktors.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2CD) un perifēro artēriju slimību vai diabētiskām pēdas čūlām, kuri uzsāka ārstēšanu ar semaglutīdu, nevis citiem glikozes līmeni pazeminošiem medikamentiem, bija būtiski samazināts risks kombinētam iznākumam – perifērajai perkutānajai transluminālajai angioplastijai vai kritiskai ekstremitāšu išēmijai, kā arī mazāka iespēja nepieciešamībai pēc apakšējo ekstremitāšu amputācijas.
Aptaukošanās ir hroniska slimība ar daudziem sarežģījumiem un pavadošiem stāvokļiem, piemēram, vielmaiņas, gastrointestināliem traucējumiem un izmaiņām ādā. Pacientam ar aptaukošanos svarīgi sadarboties ar speciālistiem, kas var piedāvāt risinājumus. Jebkurā klīniskā situācijā jānovērtē pacienta barojums. Rutīnas klīniskajā praksē palielināta ķermeņa masa nereti netiek pienācīgi novērtēta, bet tā lielā mērā ietekmē slimību norisi, komplikāciju attīstību, ārstēšanas rezultātu un mirstības risku.
Sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS), turpinot lietot metformīnu pirmajā grūtniecības trimestrī (nevis pārtraucot to pēc pozitīva grūtniecības testa), var samazināties spontānā aborta risks un uzlaboties grūtniecības iznākumi.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
2025. gada 26. aprīlī jau ceturto gadu pēc kārtas notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2025 - tas ir kļuvis par jauno ārstu - studentu neatņemamu ikgadēju pavasara notikumu, kas turpina iedvesmot jau ceturto gadu pēc kārtas.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
