Gados vecām sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas ir paaugstināts visu cēloņu mirstības risks un īpaši augsts kardiovaskulārās mirstības risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras nelieto antibiotikas.
Cipari rāda, ka zāļu tirgus Latvijā ik gadu aug. Aug arī ķēžu aptieku īpatsvars. Kopš 2010. gada valdības lēmuma liberalizēt aptieku īpašumtiesības individuālās aptiekas spiestas meklēt dažādus veidus, lai pastāvētu. Pēdējo gadu tendence — individuālās aptiekas kļūst par aptieku ķēžu franšīzes ņēmējām.
Ir zināms, ka daudzi antidepresanti paaugstina asinsspiedienu, bet pētījumu rezultāti par antidepresantu efektu uz hipertensijas attīstību nav viennozīmīgi.
Pirmo reizi stenokardiju (angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens (Heberden), raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistībā ar slodzi. Tomēr šā sindroma etioloģija tolaik nebija skaidra.
Erektilā disfunkcija (ED) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Tiek uzskatīts, ka vīriešiem, kuri saņem kardiovaskulāros riska faktorus, tādus kā augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis, mazinošus medikamentus, ir augstāks ED attīstības risks un bieži ir šo medikamentu izraisītas blakusparādības.
Paracetamola lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt meitas fertilitāti nākotnē, secināts apskatā, kurš publicēts žurnālā Endocrine Connections. Apskatā tika iekļauti trīs neatkarīgi pētījumi ar grauzējiem, kuros analizēja paracetamola lietošanu grūtniecības laikā saistībā ar meitas reproduktīvo sistēmu.
Saistība starp kardiovaskulāro slimību un inhalējamiem ilgstošas darbības β2 agonistiem (LABAs) vai ilgstošas iedarbības antimuskarīniem antagonistiem (LAMAs) pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) plaši tiek apspriesta.
Medicīna un farmācija ir jomas, kur hard jeb cietās prasmes ir primāras, taču panākumus un to, cik meistarīgi izmantojam profesionālās zināšanas, nosaka soft jeb mīkstās prasmes. Kāda hard un soft prasmju bagāža XXI gadsimtā nepieciešama ārstam un farmaceitam?
Jaunu rezistentu un arī multirezistentu baktēriju celmu veidošanās, kā arī plaša un nepareiza antibiotiku lietošana, lielas baktēriju pielāgošanās spējas un jaunu zāļvielu atklāšanas process rada krīzi medicīnas ķīmijā un farmācijā.
Benzodiazepīnu un līdzīgu medikamentu lietošana ir saistīta ar 40 % mirstības pieaugumu pacientiem ar Alcheimera slimību, secināts Somijā veiktā pētījumā.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Sākot sarunu par aksiālo spondilartrītu (aSpA), jāpiemin, ka tā ir viena no divām SpA apakšgrupām. Šī klasifikācija tika ieviesta 21. gadsimta sākumā, iedalot SpA divās daļās: galvenokārt ar aksiālo izpausmi (ietverot mugurkaulu, krūškurvi, iegurni) un galvenokārt ar perifēro izpausmi (ietverot ekstremitātes). [1; 2]
Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.
