Melnā pelargonija (<em>Pelargonium sidoides</em>) ir augs ar plaša spektra terapeitiskām īpašībām, Eiropā zināms un izmantots ekstrakta veidā kopš ~20. gadsimta. Primāri pelargonijas ekstrakts sastāv no tādiem metabolītiem kā ogļhidrāti, aminoskābes, peptīdi un minerālvielas, sekundāri – proantocianidīniem, kas visticamāk ir būtiskākais iemesls augu līdzekļa terapeitiskajiem efektiem. Šobrīd pieejamā literatūra, t.sk. klīnisko pētījumu rezultāti norāda uz auga antibakteriālo un šunu efektu.
Augu izcelsmes zāļu lietošanas apjoms un popularitāte Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībās atšķiras. Latvijā dažādu augu izcelsmes zāļu skaits ir salīdzinoši neliels, bet Vācijā augu izcelsmes preparātus ar medicīniskām indikācijām lieto visplašāk — ap 20,7 % no kopējā šādu zāļu patēriņa Eiropā. Vācijā augu zāles visbiežāk rekomendē ģimenes ārsti un farmaceiti.
Etnobotāniskie pētījumi par savvaļas un kultivēto augu tradicionālo izmantošanu kļūst arvien populārāki visā pasaulē, jo etnobotānikas un etnofarmakoloģijas informācija var rosināt jaunus eksperimentālus pētījumus par konkrētu augu tradicionālo izmantošanu. Latviešu tautas ārstniecības pierakstos (ticējumos) atrodamās informācijas pamats ir tradicionālās medicīnas zināšanas, kas nodotas no paaudzes paaudzē.
Sambucus nigra (plūškoka) lapas tautas medicīnā izmantotas ādas iekaisumu mazināšanā, čūlu, apdegumu un citu brūču ārstēšanā. Vairāgus gadsimtus plūškoka lapas izmantotas pārsvarā Eiropas austrumos un dienvidos, tāpat kā Āzijas rietumos, taču kopumā nav tik populāra plūškoka auga daļa, salīdzinot ar ziediem. Tie ir labi zināmi un aprastīti Eiropas Zaļu aģentūras monogrāfijā kā līdzeklis saaukstēšanās un gripas ārstēšanai.
Gadu tūkstošiem, kopš pastāv cilvēce, ārstniecības augi tiek izmantoti gan dažādu slimību ārstēšanai, gan rehabilitācijai un profilaksei. Visas tradicionālās medicīnas sistēmas, lai arī pamatotas ar dažādiem teorētiskiem un kultūras modeļiem, savā doktrīnā iekļauj fitoterapiju.
Ziemas mēnešos, kad vīrusu infekcijas biežāk izraisa augšējo elpceļu veselības traucējumus, aktualizējas jautājums par to, kuras ārstniecības augu drogas būtu vispiemērotākās kā efektīva papildterapija iekaisuša kakla sāpju mazināšanai.
Kuņģa un zarnu trakta slimības ir bieži sastopamas. Daudzu slimību un stāvokļu, tai skaitā, kuņģa un zarnu trakta, profilaksei un ārstēšanai var izmantot dažādus tradicionālās un papildinošās terapijas veidus, galvenokārt fitoterapiju.
Augu izmantošana medicīnā ir tikpat sena kā cilvēce kopumā. Grūti iedomāties gadījumus, kad fitoterapija netiek rekomendēta. Taču, lai mācētu strādāt ar augiem un to aktīvajām vielām, jāmācās daudz. Tā ir atsevišķa zinātne, kuru tikai lietpratējs gudri izmanto praksē.
Mūsdienās interese par ārstniecības augu lietošanu piedzīvo renesansi, jo fitoterapija var būt efektīva un pietiekami droša, lietojot ilgstoši. Augu ķīmiskā sastāva daudzveidība nodrošina farmakoloģiski daudzveidīgu iedarbību, tomēr pārsvarā katram augam dominē viena vai divas īpašības, veidojot tā farmakoloģisko efektu.
2600. gadā p.m.ē. Mezopotāmijā aprakstīta apmēram 1000 vielu lietošana ārstniecībā, kas iegūtas no augiem. Šobrīd, 21. gadsimtā, Eiropā, Ziemeļamerikā un citos industriāli attīstītos reģionos vairāk nekā 50 % iedzīvotāju izmanto tautas medicīnu.
Sarunāt tikšanos ar Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgu EDGARU MAĻCEVU nemaz nav tik vienkārši, lai gan sarunai viņš ir atsaucīgs. Dienā, kad norunāts tikties, viņam nākas līdz vēlam vakaram stāvēt pie operāciju galda. Citā dienā, kad mēs varētu tikties, viņš dodas uz Valensiju Spānijā tiesāt futbola spēli.
Aptaukošanās, nieru slimība un koronārā artēriju slimība ir savstarpēji saistītas. Šajā pētījumā tika izvērtēta centrālās aptaukošanās saistība ar koronāro artēriju slimību dažādās albuminūrijas kategorijās 1. tipa cukura diabēta pacientiem.
Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.
Mākslīgie piena maisījumi (MPM) medicīnisku indikāciju vai ģimenes izvēles dēļ ir nozīmīgs uzturvielu avots zīdaiņiem papildu krūts pienam vai kā krūts piena aizstājējs. Šobrīd tirgū ir pieejams plašs dažādu MPM klāsts, t. sk. zīdaiņiem ar zināmiem veselības traucējumiem — govs piena olbaltumvielu alerģiju, IgE mediētu pārtikas alerģiju, iedzimtu laktāzes deficītu un citiem stāvokļiem.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
