Gadu tūkstošiem, kopš pastāv cilvēce, ārstniecības augi tiek izmantoti gan dažādu slimību ārstēšanai, gan rehabilitācijai un profilaksei. Visas tradicionālās medicīnas sistēmas, lai arī pamatotas ar dažādiem teorētiskiem un kultūras modeļiem, savā doktrīnā iekļauj fitoterapiju.
Arī Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas kādā brīdī savas veselības uzturēšanai izvēlas ārstniecības augus, tomēr jāatceras par mijiedarbību ar citām lietojamām zālēm un kontrindikācijām.
Augi, kas vācami septembrī
Melnās aronijas (Aronia melanocarpa) augļi
Aronijas augļiem piemīt daudzveidīgas veselību veicinošās īpašības, tomēr kā būtiskākās jāuzsver organisma šūnu aizsardzība no bojājumiem, ko rada brīvie radikāļi, kuru uzkrāšanās provocē oksidatīvo stresu, kas var ietekmēt hronisku slimību attīstību. Aronijas augļi noder arī sirds—asinsvadu sistēmas slimību un vēža attīstības riska mazināšanai, jo fitoķīmiskās vielas darbojas kā artērijas un vēnas stiprinoši komponenti. [1]
Pētījumi apliecina, ka melnās aronijas polifenoli var aizsargāt un atjaunot endotēlija šūnas un samazināt trombocītu agregāciju, kavēt zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) oksidāciju, kas ir aterosklerozes attīstību noteicošais mehānisms. [1; 2] Turklāt aronijas augļi spēj ievērojami pazemināt asinsspiedienu, kopējā holesterīna līmeni, triglicerīdu līmeni un paaugstināt augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) līmeni, [3] labvēlīgi ietekmēt imūnmodulējošo un pretiekaisuma darbību organismā, ir apliecinājumi par dzērveņu sulai līdzīgu antibakteriālo ietekmi (nesaldētām ogām). [4]
Tomēr eksperimenti liecina par aroniju proantocianidīnu spēju nomākt CYP3A4 enzīma aktivitāti, kas var mainīt lietojamo medikamentu metabolismu līdzīgi kā greipfrūtu sula. [5] Nav veikti klīniskie pētījumi par cilvēkiem, tāpēc nav zināms, cik izteikta ir šī enzīmu nomācošā aktivitāte, bet nav arī citu ziņu par aroniju toksicitāti vai tās izraisītām nevēlamām blaknēm. Aronijas augļus neiesaka pacientiem, kam ir hiperacīds gastrīts, kuņģa čūla vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, pastiprināta asinsrece, tromboflebīts, varikozi vēnu paplašinājumi, nierakmeņi.
Uzlējuma pagatavošana: 1 ēdamkaroti sausu augļu ieber termosā, aplej ar 150 ml karsta ūdens, ļauj stundu ievilkties. Dzer 3—4 × dienā.
Melnā plūškoka (Sambucus nigra) augļi
Tradicionālajā medicīnā termiski apstrādātus plūškoka augļus iesaka lietot saaukstēšanās vai gripas laikā, dažādu elpceļu slimību gadījumos kā sviedrējošu, pretdrudža, diurētisku, caureju veicinošu, pretvīrusu, pretsāpju (neiralģisku, locītavu, galvas sāpju gadījumā) un pretiekaisuma (artrīta, reimatisma) līdzekli.
Augļi ir bagāti ar flavonoīdiem, vitamīniem, aminoskābēm (arī neaizstājamajām) un satur Sambucus nigra aglutinīnu III. [6] Pētījumos apstiprināta pretvīrusu [7] (pret A un B tipa gripas vīrusiem, herpes simplex 1. tipa vīrusu un pat HIV), [8] antibakteriālā (pret Helicobacter pylori, Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenza u.c.), imūnstimulējošā (aktivē makrofāgus) un asinsspiedienu pazeminošā darbība. Plūškoka augļu ekstrakts var samazināt gripas vīrusa izraisīto simptomu smagumu un ilgumu. [8]
Plūškoks pozitīvi ietekmē dažus sirds—asinsvadu sistēmas veselības marķierus, piemēram, pazeminot urīnskābes līmeni un palielinot antioksidantu enzīmu daudzumu asinīs, uzlabo asinsvadu struktūru. [10; 11] Sekmējot muskuļu spēju metabolizēt glikozi un veicinot insulīna izdali, melnā plūškoka augļi noder cukura diabēta profilaksē un ārstēšanā. [9; 12]
Plūškoka augļus nav ieteicams lietot pusaudžiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekami daudz datu par drošumu un efektivitāti. Ir tikai trīs ziņojumi par blakusparādībām, lietojot nogatavojušos plūškoka augļu izvilkumu ūdenī. Blakusparādības, kas nelabvēlīgi ietekmē kuņģa—zarnu traktu (slikta dūša, vemšana, caureja), ir bijušas, lietojot negatavus augļus un gatavus augļus kopā ar lapām un zariem, jo lapās un mizā ir augstāks cianogēno glikozīdu saturs. [6]
Lai gan saaukstēšanās simptomu mazināšanai plūškoka augļus mēdz lietot arī grūtnieces un nav ziņojumu par blakusparādībām, tomēr nav pietiekamu klīnisku pierādījumu šīs drogas lietošanas drošumam grūtniecības un zīdīšanas laikā, tālab šajā periodā iesaka izvairīties no šo augļu lietošanas. Tā kā plūškoka augļiem piemīt imunitāti uzlabojoša darbība, tos nav ieteicams lietot kopā ar imūnsupresīviem līdzekļiem un kortikosteroīdiem. [13]
Uzlējuma pagatavošana: 1 tējkaroti sausu augļu aplej ar 250 ml ūdens un 5 minūtes vāra ūdens peldē. Atstāj vēl 5 minūtes ievilkties, tad filtrē. Dzer 3 × dienā.
Augi, kas vācami septembrī un oktobrī
Citronliānas (Schisandra chinensis) augļi un sēklas
Citronliāna ir augs, ko piemājas košumdārzos daudzi ieviesuši kā krāšņumaugu, bet ne visi zina, ka tās augļi un sēklas noder stresa un citu veselības traucējumu mazināšanai.
Galvenās aktīvās vielas lignāni atbild par šādām bioloģiskām īpašībām: kalcija kanālu bloķēšanu (Ca2+), seruma un aknu alanīna aminotransferāzes (AlAT), aspartāta aminotransferāzes (AsAT) līmeņa pazemināšanu, ciklooksigenāzes 1 un 2 (COX 1 un 2) nomākšanu, slāpekļa oksīda (NO) veidošanās samazināšanu, proinflamatoro citokīnu gēnu ekspresijas kavēšanu, trombocītu agregācijas kavēšanu, cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) izplatīšanās kavēšanu un kā adjuvants līdzeklis vēža ārstēšanā, novēršot vairāku pretvēža zāļu rezistenci, kas atkarīga no P glikoproteīna (Pgp–MDR) audzēja šūnās. [14]
Klīniskie pētījumi pierādījuši, ka citronliānas augļu un sēklu lietošana ir novērtējama astēnijas, neiralģisku un psihisku (neirozes, psihogēnas depresijas, astenodepresīvu stāvokļu, šizofrēnijas un alkoholisma) traucējumu, hipotensijas un kardiotonisku traucējumu, redzes funkcijas traucējumu gadījumā, gripas epidēmijas laikā, hroniska ausu iekaisuma, sinusīta, neirīta gadījumā, alerģiska dermatīta, akūtu kuņģa—zarnu trakta slimību, kuņģa hiper– un hiposekrēcijas, hroniska gastrīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un trofisko čūlu, aknu slimību ārstēšanā. [15]
Pētījumos veseliem cilvēkiem citronliāna palielināja fizisko izturību un kustību precizitāti, garīgo veiktspēju un kopējās darba spējas, kā arī asinīs un siekalās radīja izmaiņas slāpekļa oksīda un kortizola pamatlīmenī ar turpmāku iedarbību uz asins šūnām, asinsvadiem un CNS. [15] Hepatoprotektīvā darbības mehānisma pamatā ir aknu šūnu mitohondriju glutationa koncentrācijas palielināšana, pretiekaisuma darbība un citronliānas vielu spēja aizsargāt aknu audus no oksidatīviem bojājumiem. [16]
Citronliānas augļu ekstrakti noder neirastēnijas un izsīkuma gadījumā. Pierādīts, ka tie uzlabo mācīšanās un iegaumēšanas spējas, netiešā veidā pastiprina modrību, uzlabo koncentrēšanās spējas un garīgo sniegumu. Augļu ekstraktus izmanto kā palīglīdzekļus Alcheimera, Parkinsona un Menjēra slimību, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma ārstēšanā. [17; 18]
Pētījumi par citronliānas augļu ekstraktu farmakoloģiskajām īpašībām apliecina to labvēlīgo lomu astmas, klepus, plaušu iekaisuma ārstēšanā, ko saista ar imūnmodulējošo darbību, mazinot elpceļu hipersensitivitāti, pazeminot imūnglobulīna E līmeni un samazinot imūno šūnu infiltrāciju. [20] Austrumāzijas farmakopeja rekomendē citronliānu bezmiega ārstēšanai. Kaut precīzs darbības mehānisms nav skaidrs, tiek uzskatīts, ka citronliānas augļu ekstrakta dominējošais savienojums šizandrīns rada labvēlīgu sedatīvu un hipnotisku bioaktivitāti caur serotonīnerģiskās sistēmas modifikāciju. [14]
Citronliānas augļus un tā ekstraktu nav ieteicams lietot grūtniecēm, jo var paaugstināt asinsspiedienu un izsaukt dzemdes kontrakcijas, nedrīkst lietot arī augsta intrakraniālā spiediena gadījumā, jo var stimulēt CNS. Tāpat nedrīkst lietot nervu uzbudinājuma un psihožu, aritmijas un tahikardijas gadījumā. Jāuzmanās, lietojot zāles, ko metabolizē CYP2C9, CYP3A4. [21]
Lieto pulverizētus augļus un sēklas pa 0,5 g 3 × dienā vai gatavo novārījumu: 10 g žāvētu ogu pārlej ar 100 ml verdoša ūdens, notur 4 stundas. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 × dienā ne ilgāk kā 4 nedēļas.
Irbeņu (Viburnum opulus) augļi
Irbene, kas ir bagāta ar vitamīniem, mikroelementiem, organiskām skābēm, fenolatvasinājumiem, šķiedrvielām, fitoncīdiem, [22] tiek uzskatīta par spēcīgu spazmolītisku līdzekli un ieteicamu drogu astmas, krampju, koliku, dismenorejas, endometriozes, sāpīgu menstruāciju un citu spazmatisku stāvokļu ārstēšanai.
Literatūrā minēts kā nomierinošs līdzeklis nervu sistēmas traucējumu gadījumā. [23] Auga antioksidatīvo, antibakteriālo, hepatoprotektīvo, urīndzenošo, asinsspiedienu pazeminošo, imūnmodulējošo un pretiekaisuma īpašību dēļ irbenes augļus izmanto saaukstēšanās laikā, klepus (veicina atkrēpošanu), urīnceļu akmeņu, kā arī kuņģa—zarnu trakta darbības normalizēšanai un sirds—asinsvadu sistēmas slimību ārstēšanai. [24]
Irbenes augļus nedrīkst lietot cilvēki ar pazeminātu asinsspiedienu, pastiprinātu asinsreci, hiperacīdu gastrītu un akūtu nieru slimību. Lieto kaltētus vai saldētus augļus. Pusēdamkaroti sausu augļu aplej ar 200 ml karsta ūdens, vāra 10 min., atdzesē un dzer pa ēdamkarotei 4—5 × dienā.
Kalmju (Acorus calamus) sakneņi
Kalme ir vērtīgs ārstniecības augs, kas savu farmakoloģisko un terapeitisko īpašību dēļ zināms vismaz 2000 gadu. Kalmju sakneņus lieto, piemēram, reimatisma, reimatiskā drudža un locītavu iekaisuma gadījumā. Kalmju pasta, lietota ārīgi, spēj mazināt sāpes un pietūkumu. Iekšķīgi kalmju sakneņus lieto dažādām elpošanas sistēmas slimībām un kā sviedrējošu līdzekli. Kalmju sakneņu pulveris spēj mazināt krēpas, vienlaicīgi atvieglojot klepu un astmas simptomus. [27]
Kalme ir efektīva, ārstējot dažādas gremošanas sistēmas slimības, piemēram, vēdera uzpūšanos, apetītes trūkumu, trulas vēdera sāpes, kolikas, spazmas, tā ir indicēta akūtas un hroniskas dispepsijas, gastrīta, kuņģa čūlas un anoreksijas gadījumā. [40] Kalmes sakneņus izmanto arī tādu slimību ārstēšanai kā epilepsija, slikta miega kvalitāte, garīgas slimības, hroniska caureja, dizentērija, drudzis, vēdera audzēji, nieru un aknu slimības, iekaisumi. [28]
Pētījumi liecina, ka kalmes sakneņiem un ēteriskajai eļļai, kas destilētas no šīm auga daļām, piemīt pretsēnīšu, antibakteriālas un imūnsupresīvas īpašības. [29] Ņemot vērā toksiskās īpašības, kas saistītas ar β azaronu kalmes saknēs, to nedrīkst lietot grūtniecības vai zīdīšanas laikā. Nav ziņu par mijiedarbību ar citām zālēm. Novārījuma pagatavošanai lieto 1—3 g, dzer 3 × dienā. [40]
Pieneņu (Taraxacum officinale) saknes
Pieneņu saknes lieto kuņģa—zarnu trakta traucējumu gadījumā, jo tās spēj veicināt gremošanas procesus un aknu darbību. Pieneņu lapas izmanto kā diurētisku līdzekli, iekaisuma modulatoru un kā rūgtvielu avotu gremošanas veicināšanai. [30]
Pieneņu saknes ir bagāts ogļhidrāta inulīna avots, kas ir šķīstošo šķiedrvielu veids, tāpēc saknēm piemīt izteikta gļotādu pārklājoša iedarbība un prebiotiskas īpašības. Turklāt vislielākais inulīna daudzums ir pieneņu saknēs, ko vāc rudenī. [31; 32] Augstās seskviterpēna laktona koncentrācijas dēļ pienenes saknēm ir izteikti rūgta garša, tāpēc tās plaši izmanto kā žultsdzenošu drogu gremošanas stimulēšanai, tām piemīt arī pretiekaisuma, hepatoprotektīva, spazmolītiska, urīndzenoša darbība. [33] Pieneņu saknes un lapas satur antioksidantu β karotīnu un polifenolus, kas nodrošina spēcīgu aizsardzību pret šūnu bojājumiem un oksidatīvo stresu. [34; 35]
Cigoriņskābe un hlorogēnskābe ir divi bioaktīvi savienojumi visās pienenes daļās. Tās var palīdzēt pazemināt cukura līmeni asinīs, uzlabojot insulīna sekrēciju no aizkuņģa dziedzera, vienlaikus sekmējot glikozes absorbciju muskuļu audos. Šis process ļauj uzlabot jutību pret insulīnu un pazemināt cukura līmeni asinīs. [36; 37]
Pienenes sakne tiek uzskatīta par visumā drošu drogu. Ir daži ziņojumi par pienenes sakņu izraisītu caureju, kuņģa darbības traucējumiem, dedzināšanas sajūtu kuņģī. Neiesaka lietot vienlaicīgi ar asinsspiedienu pazeminošām zālēm, diurētiķiem, litiju, sedatīviem, asinis šķidrinošiem un antitrombotiskiem līdzekļiem. Piesardzīgi lietot bērniem, kā arī grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas laikā, izvairīties lietot cilvēkiem ar žultsvada vai zarnu aizsprostojumu, gremošanas traucējumiem, žultspūšļa iekaisumu vai žultsakmeņiem, kairinātu zarnu sindromu, nieru mazspēju, iekaisumu plaušās vai gastrītu. [38]
Novārījuma pagatavošanai lieto 2—8 g, dzer 3 × dienā. [40]
Vārpatu (Agropyron repens) sakneņi
Vārpatu lieto kā diurētisku, urīnceļu sāpes un spazmas mazinošu, nomierinošu un tonizējošu līdzekli. Bieži vien vārpatu sakneņus lieto bērnu slimību ārstēšanai, kas saistītas ar urīnceļu sistēmu, piemēram, enurēzes vai urīna nesaturēšanas gadījumā, kā arī urīnceļu infekciju simptomu kontrolei — cistīta, prostatīta, kairināta urīnpūšļa un uretrīta, nierakmeņu gadījumā. [39; 40] Grieķijā vārpatu sakneņus lieto žultsakmeņu, reimatisma, artrīta ārstēšanai un holesterīna līmeņa pazemināšanai. Ir pierādīta pretiekaisuma aktivitāte, eksperimentos novērota lipīdu līmeni pazeminoša un ķermeņa masu samazinoša darbība.
Nav ziņu par vārpatu sakneņu izraisītām blakusparādībām, toksicitāti un mijiedarbībām ar zālēm. No šīs drogas lietošanas ieteicams izvairīties pacientiem ar smagu nieru vai sirds slimību iespējamo hipokaliēmijas radīto komplikāciju dēļ. [41]
Novārījuma pagatavošanai lieto 4—8 g, dzer 3 × dienā [40] vai 1,5—3 g sasmalcinātu drogu aplej ar 200 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15 min. Dzer 4 × dienā. [41]
Vilkābeles (Crataegus sanguinea) augļi
Vilkābeles augļiem piemīt spazmolītiskas, diurētiskas, sedatīvas, tonizējošas, kardiotoniskas, koronāros asinsvadus paplašinošas un hipotensīvas īpašības. Tradicionāli to lieto sirds un asinsrites traucējumu, stenokardijas, sirds mazspējas, miokarda vājuma, paroksismālas tahikardijas, hipertensijas, aterosklerozes un Bergera slimības ārstēšanai. Vilkābeles bioflavonoīdi ir spēcīgi antioksidanti, kas palīdz novērst vai samazināt asinsvadu deģenerāciju. [40] Tradicionālā medicīna iesaka vilkābeles drogas lietot viegla garīga stresa simptomu atvieglošanai, miega uzlabošanai, [42] vieglas trauksmes un aritmijas simptomu mazināšanai. [43]
Vilkābeles preparātu lietošana tiek uzskatīta par drošu, nav ziņu par blakusparādībām vai kontrindikācijām, tomēr dažos avotos ieteikts izvairīties no vienlaicīgas vilkābeli saturošu preparātu lietošanas ar uzpirkstītes preparātiem, bēta blokatoriem, kalcija kanālu blokatoriem, fosfodiesterāzes–5 inhibitoriem un nitrātiem. Vilkābeles preparātu lietošanu iesaka pārtraukt vismaz divas nedēļas pirms ķirurģiskām manipulācijām, jo vilkābele var palēnināt asins recēšanu un palielināt asiņošanas risku operācijas laikā un pēc tās. [43]
Lieto pa 0,3—1 g, aplejot ar 150 ml karsta ūdens, ļauj ievilkties 20 min., dzer 3 × dienā. [40; 42]
Viens no vērtīgākajiem augiem, kas vācams oktobrī
Smiltsērkšķa (Hippophae rhamnoides) augļi
Smiltsērkšķis ir vērtīgs augs dažādu ādas slimību, peptiskas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kā arī sirds—asinsvadu sistēmas slimību ārstēšanā, jo samazina monocītu adhēziju pie endotēlija, pazemina ZBL holesterīna līmeni plazmā, tādējādi mazinot aterosklerozes risku. Smiltsērkšķa eļļas ekstraktu lieto tādu ādas slimību ārstēšanai kā psoriāze, ekzēma, akne, atopiskais dermatīts un sarkanā vilkēde. [44; 45; 47]
Medicīniski pierādīts, ka smiltsērkšķim piemīt arī citas farmakoloģiskas aktivitātes: antioksidatīvā, pretmikrobu, pretsēnīšu, imūnstimulējošā, hepatoprotektīvā, pretiekaisuma un pretvēža darbība. Smiltsērkšķa augļu sastāvā ir vairākas bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu, t.i., veidot imunitāti šūnu līmenī. [46; 47]
Smiltsērkšķa eļļa ir bagāta ar vitamīniem, flavonoīdiem, mononepiesātinātajām, polinepiesātinātajām, kā arī piesātinātajām taukskābēm, tā satur visas četras omega taukskābes (jo īpaši bagāta tā ir ar divām neaizstājamām taukskābēm — linolskābi un linolēnskābi). Eļļa no smiltsērkšķa ogu mīkstuma un mizas ir bagāta ar palmitoleīnskābi un oleīnskābi, kas palīdz ādas un gļotādu apdegumu un brūču ārstēšanā, mazinot iekaisuma procesus, sausās acs simptomus, trombocītu agregāciju, melanoģenēzi un veicinot audu reģenerāciju. Šie procesi noder arī vaginālu atrofisku iekaisumu ārstēšanā, perorāli lietojot 3 g eļļas dienā. [47]
Klīniskie pētījumi rāda, ka smiltsērkšķa ekstrakts palīdz normalizēt aknu enzīmu un žultsskābju līmeni serumā, imūnsistēmas marķierus, kas iesaistīti aknu iekaisuma un deģenerācijas procesos, [46] labvēlīgi ietekmēt glikozes un triglicerīdu līmeni serumā, bet eļļas lietošana paaugstina ABL holesterīna līmeni serumā. [48]
Interesanti, ka smiltsērkšķa skaistumkopšanas krēmam piemīt pozitīva terapeitiska iedarbība uz melanozi, ādas grumbām, keratodermu, keratozi, kserodermu, akni, atkārtotu dermatītu, kā arī vasarraibumiem. Eļļa koncentrācijā virs 1 mg/ml ir efektīva, lai mazinātu Candida albicans pieķeršanos raga šūnām un nomāktu šo mikroorganismu augšanu. [47] Ar pētījumiem in vitro tika pierādīta smiltsērkšķa eļļas taukskābju aktivitāte pret Staphylococcus aureus un Propionibacterium acnes.
Smiltsērkšķa un tā produktu lietošana tiek uzskatīta par drošu, tomēr, patērējot to lielākā daudzumā, var palēnināt asins recēšanu. Smiltsērkšķa lietošana kopā ar medikamentiem, kas arī palēnina asinsreces veidošanos, var veicināt zilumu veidošanās un asiņošanas risku. Šā iemesla dēļ iesaka smiltsērkšķa lietošanu pārtraukt divas nedēļas pirms ķirurģiskām manipulācijām, lai mazinātu asiņošanas risku.
Smiltsērkšķa augļus lieto svaigus vai saldētus, izmanto arī eļļu, ko iegūst no mīkstuma vai sēklām, vai abiem. Patlaban nav pietiekamas zinātniski apstiprinātas informācijas par piemērotām smiltsērkšķa devām. Empīriskie dziednieki iesaka dienā lietot ~ 20 g svaigu vai saldētu augļu. Klīniskajos pētījumos izmantotas liofilizētas smiltsērkšķa ogas, biezenis un sēklu vai mīkstuma eļļa 5—45 g devās; smiltsērkšķa sula 8 nedēļas lietota līdz 300 ml dienā.
Kā pretmikrobu līdzeklis: 28 g dienā 90 dienas. Atopiskā dermatīta simptomu mazināšanai: 5 g sēklu vai mīkstuma eļļas dienā 4 mēnešus. Sirds—asinsvadu sistēmas riska faktoru mazināšanai: eļļa/kaltētas ogas (atbilst svaigām ogām ~ 100 g dienā) vai 300 ml sulas 8 nedēļas. Sauso acu simptomi: pa 1 g eļļas 2 × dienā 3 mēnešus. Aknu slimība: pa 15 g smiltsērkšķa ekstrakta 3 × dienā 6 mēnešus. Trombocītu agregācijas mazināšanai: 5 g eļļas dienā 4 nedēļas. Pēcmenopauzes simptomi: pa 1,5 g eļļas 2 × dienā 3 mēnešus. Nieru slimība: 350 mg ekstrakta 2 × dienā 12 nedēļas vai 2 g eļļas ekstrakta dienā 8 nedēļas. [49]
