Pārmērīga cukura lietošana saistīta ar dažādiem riska faktoriem – aptaukošanos, diabētu, kardiovaskulāro slimību risku, hiperurikēmiju, ektopisku tauku akumulāciju, kariesu un dažu vēžu attīstību. Šā pārskata mērķis bija apkopot šobrīd pieejamos pierādījumus cukura kaitīgajai ietekmei uz veselības iznākumiem, izvērtējot potenciālo pētījumu ticamību un neobjektivitātes risku.
Nelaimes gadījumi, pašnāvības, vardarbība – tie ir biežāk sastopamie iemesli nedabīgai nāvei jauniešu vidū, turklāt alkohols ir viens no vadošajiem riska faktoriem šo notikumu attīstībā. Dāņu pētnieku mērķis bija noskaidrot, kādi ir biežāk sastopamie apstākļi ar alkoholu saistītos nāves gadījumos pusaudžu un jaunu pieaugušo (15–24 gadi) vidū, un vai cilvēka socioekonomiskais raksturojums/etniskā izcelsme šos faktorus jebkā ietekmē.
Šķērsgriezuma pētījumos pierādīts, ka pacientiem ar Parkinsona slimību bieži sastopams fenotips ir trauslums (frailty), kamēr ilgtermiņa pētījumi šo saistību līdz šim nav pierādījuši. Tāpēc laikā no 2006.–2010.gadam ar 12 gadu novērošanas periodu tika organizēts perspektīvs kohortas pētījums, lai izvērtētu trausluma un Parkinsona slimības attīstības saistību, kā arī analizētu ģenētisko risku ietekmi šādas saistības gadījumā.
Visi opioīdi nelielos daudzumos nonāk krūts pienā, taču tā daudzums netiek uzskatīts pr bīstamu, lai izraisītu elpošanas vai CNS distresu jaundzimušajam. Tajā pašā laikā pieejami ziņojumi par opioīdu toksiskumu ar krūti barotiem zīdaiņiem, izsakot hipotēzi, ka iemesls ir augstu devu opioīdu uzņemšana ar krūts pienu. Ņemot vērā, ka pastāv potenciāli riski, par ko ziņo dažādi klīnisko gadījumu apskati, nav skaidrs, vai ir droši mātei, kas baro ar krūti savu jaundzimušo, analgēzijā parakstīt opioīdus. Opioīdu ietekme tika skaidrota ar kohortas pētījuma palīdzību par astoņus gadus ilgu periodu.
Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”. Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.
Intranazāli kortikosteroīdi (IKS) joprojām ir pirmās līnijas terapija hroniska rinosinusīta ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem, neskatoties uz trūkstošajiem efektivitātes pierādījumiem bērnu populācijā. Tāpat nav dokumentēts IKS efekts uz sinonazālo mikrobiotu.
Vai labāka kardiovasklārā veselība nozīmē zemāku depresīvo simptomu attīstības risku? Lai atbildētu uz šo jautājumu tika veikts kohortas pētījums (GAZEL) Francijā, kura laikā novērtēja, vai laba sirds un asinsvadu sistēmas veselība un tās uzlabošana ir saistīta ar zemāku incidentu depresīvo simptomu risku.
Ar galvassapēm dzīves laikā sastopas aptuveni 95 % populācijas. Ir novērots, ka apmeŗam 40 % pacientu, kas vēršas pēc palīdzības pie neirologa, atbilst hronisku galvassāpju kritērijiem, un 80 % no šiem pacientiem ir sievietes. Arī anēmija ir viens no sekundāriem hronisku galvassāpju iemesliem, turklāt sievietes ir visievainojamākā pacientu grupa. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot dzelzs deficīta anēmijas saistību ar hroniskām ikdienas galvassāpēm.
Tinnitus ir bieži sastopams simptoms otorinolaringologu praksē. Kaut arī tinnitus patofizioloģija līdz galam nav izprasta, klīnisko pētījumu rezultāti norāda, ka šiem pacientiem ir paaugstināts depresijas, trauksmes un somatizācijas risks. Tāpēc pacienti, kas vēršas pēc palīdzības tinnitus dēļ, ir īpaši ievainojama pacientu grupa.
Kaut arī liela daļa SARS–CoV–2 infekcijas gadījumu zīdaiņiem ir bezsimptomu vai norit ar vieglu gaitu, salīdzinājumā ar vecākiem bērniem, hospitalizācijas gadījumu skaits zīdaiņu vidū ir augsts. Īpaši tas novērots to zīdaiņu vidū, kas ar Covid–19 infekciju saskaras pirmajā savas dzīves mēnesī.
Demence ir vadošs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls starp senioriem. Katru gadu demences diagnozi saņem aptuveni 10 miljoni cilvēku visā pasaulē. Šā sistemātiskā pārskata un meta-analīzes mērķis bija apkopot esošos pierādījumus par laiku līdz nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei demences pacientu vidū.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Gaiļezers” pacientam ar iedzimtu sirdskaiti un ļoti komplicētām veselības problēmām tika veikta augšstilba lūzuma ķirurģiska operācija, kas bija iespējama, tikai pateicoties sadarbībai starp lielākajām universitāšu slimnīcām, kā arī multidisciplinārai vairāku klīniku un nodaļu ārstniecības un aprūpes personāla sadarbībai Austrumu slimnīcā.
Mazkustīgums ir galvenais veselības riska faktors vairākām hroniskām saslimšanām un priekšlaicīgai nāvei. Neskatoties uz pierādījumiem, kas atbalsta uztura un fiziskās aktivitātes uzvedības konsultāciju iejaukšanos, mazkustīgums reti tiek mērīts vai pārvaldīts primārajā aprūpē. Ir nepieciešams izpētīt un pierādīt vērtību pacientu skrīningam attiecībā uz mazkustīgumu.
Šķēpi tiek lauzti – vai vieglu gripas simptomu gadījumā pretvīrusu terapija ir lietderīga? Pētnieki Ķīnā ar sistemātiska pārskata un meta-analīzes palīdzību skaidrojuši, kāda ir dažādu pretvīrusa medikamentu efektivitāte vieglas gaitas gripas ārstēšanā.
Sporādiska Kreicfelda-Jakoba slimība (sKFS) ir reta, strauji progresējoša un fatāla neirodeģeneratīva slimība. Slimību noteikt var tikai post mortem, un šobrīd ir pavisam nedaudz zināms par tās prodromo fāzi.
