Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

2.tipa cukura diabēta slimības slogs pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū

Doctus
2.tipa cukura diabēta slimības slogs pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū
Pixabay.com
2021.gada dati rāda, ka pasaulē šobrīd ir apmēram 537 miljoni cukura diabēta pacientu vecumā no 20–79 gadiem, un tiek paredzēts, ka 2045.gadā skaits pieaugs līdz 783 miljoniem. 2.tipa cukura diabēts parasti tiek uzskatīts kā pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēku slimība, kas reti sastopama pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū. Tomēr, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas līdz ar gadiem novērotas 2.tipa cukura diabēta tendencēs jaunu cilvēku vidū, veikta sistemātiska datu analīze.

Šajā pārskatā noteikts 2.tipa cukura diabēta slimības slogs pasaulē pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū (15–39 gadi) laika posmā no 1990.–2019.gadam. Galvenais pētījuma iznākums: pēc vecuma standartizēts sastopamības rādītājs, pēc vecuma standartizēts DALY rādītājs un pēc vecuma standartizēts mirstības rādītājs 2.tipa cukura diabēta pacientiem vecumā no 15–39 gadiem, kā arī DALY proporcionāli attiecināmiem riska faktoriem.

Laika posmā no 1990.–2019.gadam novērojams nozīmīgs pieaugums pēc vecuma standartizētā sastopamības rādītājā un DALY rādītājā visā pasaulē (p < 0,001). Pēc vecuma standartizēts sastopamības rādītājs (uz 100 000 iedzīvotāju) pieaudzis no 117,22 (95 % TI 117,07–117,36) 1990.gadā uz 183,36 (95 % TI 183,21–183,51) 2019.gadā, kamēr pēc vecuma stanartizēts DALY rādītājs (uz 100 000 iedzīvotāju) pieaudzis no 106,34 (106,20–106,48) 1990.gadā uz 149, 61 (149,47–149,75) 2019.gadā. Vecuma standartizētais mirstības rādītājs kāpis nedaudz – no 0,74 (0,72–0,75) 1990.gadā uz 0,77 (0,76–0,78) 2019.gadā.  Kad dati grupēti pēc valstu sociodemogrāfiskajiem rādītājiem, tajās valstīs, kur sociodemogrāfiskie rādītāji atbilda zemiem vai vidējiem ienākumiem, bija augstāki pēc vecuma standartizēti sastopamības rādītāji un DALY rādītāji 2019.gadā. Valstīs ar ļoti zemiem ienākumiem bija visaugstākie pēc vecuma standartizēti mirstības rādītāji. Sievietēm zem 30 gadu vecuma bija augstāki gan mirstības, gan DALY rādītāji, salīdzinājumā ar vīriešiem.

Galvenais attiecināmais DALY ietekmējošais riska faktors 2.tipa cukura diabēta pacientiem bija augsts ĶMI visos pasaules reģionos, neatkarīgi no sociodemogrāfiskajiem lielumiem. Citi riska faktori bija mainīgi atkarībā no reģiona, bet augstu ienākumu valstīs risku veicināja gaisa piesārņojums un smēķēšana, kamēr zemu ienākumu valstīs – diēta ar niecīgu augļu daudzumu tajā un mājsaimniecības piesārņojums ar cieto kurināmo daļiņām.

Avots: Xie J, Wang M, Long Z, Ning H, Li J, Cao Y et al. Global burden of type 2 diabetes in adolescents and young adults, 1990-2019: systematic analysis of the Global Burden of Disease Study 2019 BMJ 2022; 379 :e072385 doi:10.1136/bmj-2022-072385

Saistītie raksti

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam

Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.

Doctus

Vairāk nekā pusmiljons insulta nāves gadījumu pasaulē var būt saistīti ar klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas var būt saistītas ar pieaugošo mirstību un invaliditāti no insulta visā pasaulē. Pētnieki atklāja, ka neoptimāla temperatūra, kas ir augstāka vai zemāka par temperatūru, kas saistīta ar zemāko mirstības līmeni, arvien vairāk ir saistīta ar nāvi un invaliditāti insulta dēļ. Pētījums nepierāda, ka klimata pārmaiņas izraisa insultu. Tas tikai parāda saistību. Pētījumā netika pārbaudīti arī citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.

Doctus

Paracetamols grūtniecības laikā – aizdomas par riskiem neapstiprinās

Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam

Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U