Tinnitus ir bieži sastopama slimība, bet tās ietekme uz ikdienas dzīvi ir ļoti dažāda, atkarībā no populācijas grupas, ko tā skar. Līdz šim nav noskaidrots, vai tinnitus ietekme uz ikdienas dzīvi saistīta arī ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kopumā ir ļoti bieži sastopami dažādās klīniskās populācijās.
Aptaukošanās bērnībā paaugstina risku attīstīties ne–alkohola taukainajai aknu slimībai (NATAS), kuru bieži uzrāda paagstinātas aknu transamināzes, t.sk. AlAT.
Profilakse un sabiedrības veselības nostādņu ievērošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatību, īpaši pie ierobežotas vakcīnas pieejamības daudzās valstīs un iztrūkstošām terapeitiskajām iespējām. No vienkāršākajiem profilakses pasākumiem jāatzīmē sociālā distancēšanās un laba roku higiēnas prakse.
Klepus ir biežs iemesls, lai uz ambulatoru vizīti pie ģimenes ārsta vērstos gan pieaugušie, gan bērni. Ja klepo bērns, pārdzīvojums ir ne tikai pacientam, bet arī vecākiem. Īpaši, ja klepus ieilgst un traucē veikt ikdienas aktivitātes, gulēt un ietekmē arī aprūpētāja dzīves kvalitāti.
Ministru kabinets apstiprinājis piemaksu apjomu ģimenes ārstiem par sasniegtajiem vakcinācijas rādītājiem pret Covid–19 senioru un hronisko pacientu grupā.
Bažas par to, ka gripas sezona varētu pārklāties ar jau esošo Covid–19 pandēmiju un vēl vairāk noslogot veselības aprūpes sistēmu, tomēr nepiepildījās. 2020.–2021.gada gripas sezonu var raksturot ar neraksturīgi zemu vīrusa cirkulāciju visā ASV teritorijā.
Dzīvildzes pagarināšanās ir iemesls arī dažādu geriatrisku sindromu attīstībai. Kritienu risks ir viens no tiem. Pierādīts, ka puse no senioriem, kas piedzīvojuši kritienu, gada laikā negatīvo pieredzi atkārto. Pēc PVO datiem, apmēram 28–35 % cilvēku virs 65 gadu vecuma krīt katru gadu, un kritienu izplatība aug līdz ar katru nodzīvoto gadu.
Eksokrīnā aizkuņģa dziedzera nepietiekamība pacientiem ar hronisku pankreatītu (HP) ir iemesls daudziem dzīves kvalitāti ietekmējošiem simptomiem. HP pacientiem bieži novēro dažādus gremošanas traucējumus (caureja, diskomforts vai sāpes vēderā, meteorisms, biežāka vēdera izeja, utt.), uzturvielu, mikroelementu deficītu (piemēram, taukos šķīstošu vitamīnu). Šo simptomu kopums ne tikai traucē ikdienā, bet ir iemesls paaugstinātiem mirstības un nāves riskiem.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai periodonta slimībām ir pozitīva saistība ar incidentu cukura diabētu, ņemot vērā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) dažādību.
Pirmie soļi un turpmākā gaitas attīstība mazbērnu vecumā ir ļoti svarīga motoro prasmju ietvaros. Staigāšanas paterni starp mazbērniem ir ļoti dažādi, un tos ietekmē unikāli biomehāniski procesi, tos nevar salīdzināt starp jau ilgstoši staigājošu bērnu un to, kurš sper pirmos soļus. Šobrīd ir samērā maz ziņu par to, kā apavi ietekmē tikko staigāt sākušos mazbērnus un viņu gaitu.
Hipertensija ir vadošais iemesls priekšlaicīgai mirstībai visā pasaulē un nopietns riska faktors nieru un kardiovaskulāras slimības, t.sk. sirds mazspējas (SM) attīstībai. Vadlīnijās norādīto asinsspiediena mērķi sasniedzot, panākam vairākus ieguvumus: sistoliskā TA samazinājums par 10 mmHg mazina SM risku par 27 % un kardiovaskulāro mirstību par 13 %. MapHTN pētījumā Vācijā veikta elektronisko datu analīze, lai izvērtētu hipertensijas pacientus atkarībā no slimības kontroles (kontrolēta, nekontrolēta vai rezistenta primāra arteriāla hipertensija (PAH)), aprūpes taktikas un komorbiditātēm.
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.
Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.
