Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2. tipa cukura diabēta (CD) pacientiem ar sirds—asinsvadu sistēmas un nieru slimībām. Tomēr kādas ir dapagliflozīna attiecības ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai?
"Ģimenes ārsti, kas īsteno profilaksi un testēšanu, konsultējoties ar infektologiem, varētu iesaistīties arī medikamentozās ārstēšanas procesā, aiztaupot pacientiem rindas un pierakstus, tālākus braucienus, papildu izdevumus, kā arī atslogojot infektologus sarežģītākiem gadījumiem, taču pagaidām viņiem nav tādu pilnvaru," norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.
Šā sistemātiskā pārskata un meta–analīzes autori meklēja atbildi uz jautājumu – vai Covid–19 pandēmija ir saistīta ar vēža sijājošās diagnostikas samazinājumu pasaulē?
Nesen veikti pētījumi izsaka hipotēzi, ka teofilīna pievienošana sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem varētu būt efektīva Covid–19 izraisītu ožas traucējumu ārstēšanā. Lai izvērtētu šā medikamenta efektivitāti un drošumu kombinācijā ar sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem, salīdzinot to ar placebo, tika veikts otrās fāzes nejaušināts klīniskais pētījums.
Lai aprakstītu Covid–19 iznākumus onkoloģiskiem pacientiem un analizētu atšķirības starp vakcinētiem un nevakcinētiem pacientiem, tika veikts COICA (Covid-19. Infection in Cancer Patient) pētījums.
Līdz šim nav noskaidrota vairākus celmus saturošu probiotiku efektivitāte, lai novērstu ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju bērniem. Tāpēc tika veikts nejaušināts, četrkārši nepārredzams, ar placebo kontrolēts pētījums starp ambulatori un stacionāri uzraudzītiem pacientiem vecumā no 3 mēnešiem līdz 18 gadiem.
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Gestācijas diabēts ir samērā bieži sastopams grūtniecības laikā visā pasaulē. Līdz ar sabiedrības aptaukošanās sastopamības pieaugumu, kāpj arī gestācijas diabēta izplatība, un arvien vairāk sievietes tiek pakļautas nevēlamu komplikāciju riskam bērniņa gaidīšanas periodā.
Jaunākās pieejamās vadlīnijas rekomendē kā sistoliskā asinsspiediena mērķi noteikt 150 mmH vai pat 130 mmHg pieaugušajiem, kas sasnieguši 60 gadu slieksni. Tomēr, pastāv dažādi riski intensīvai asinsspiediena terapijai, kas novērojami nekavējoši, piemēram, sinkope, reiboņi, kritieni, kamēr nevēlamo kardiovaskulāro notikumu risks mazinās tikai ar laiku. Īpaši būtiski saprast, kādi ir ieguvumi un riski intensīvai asinsspiediena mazināšanai pacientiem ar ierobežotu dzīvildzi.
Paaugstināta asinsspiediena pārvaldības kļūdas grūtniecības laikā ir viens no mātes mirstības iemesliem. Līdz šim nav noskaidrots, kā asinsspiediena pašmonitorēšana grūtniecības laikā uzlabo klīnisko iznākumu pašai grūtniecei un auglim.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas šobrīd tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu.
