Žurnāls Doctus jau vairākus gadus informatīvi atbalsta RSU Medicīnas nozares studentu ikgadējās zinātniskās konferences, kas ir pieredzes apmaiņas un jaunu zināšanu gūšanas pasākums, kur iepazīt jaunākās tendences, apspriest sasniegumus un gūt iemaņas pētniecībā. Tā mērķauditorija ir studenti, kas aktīvi darbojas medicīnas zinātnē. Šajā numurā publicējam stenda referātu pirmās vietas ieguvējas pētniecisko darbu “Sievietes reproduktīvā veselība un uzvedība”. Pētījums nepretendē uz augstu reprezentativitāti, tomēr darbā izvirzītie jautājumi ieskicē būtiskākās tendences.
Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi savas kontracepcijas vadlīnijas ekstraģenitālu problēmu gadījumos. Rakstā salīdzinājumam minētas arī ACOG (American College of Obstetricians and Gynecologists) rekomendācijas, kas dažos gadījumos tomēr atšķiras. PVO izstrādātās vadlīnijas Latvijā ir iztulkotas, un speciālistu asociācijas tās ir ieteikušas lietošanai.
Nesens problēmgadījums paziņu vidū un iepriekšēja prakse, konsultējot grūtnieces, veicināja šā raksta tapšanu. Praksē novērotas gan ideāli veselas grūtnieces un spirgti jaundzimušie, gan grūtnieces ar nelielu, it kā “nevainīgu” hipertensiju, gan retu reizi arī eklampsija ar nāves draudiem mātei un bērnam.
Bakteriālā vaginoze uzskatāma par visbiežāko vaginālās infekcijas veidu reproduktīvā vecuma sievietēm, proti, vismaz viena trešdaļa no visām vulvovaginālajām infekcijām. Sieviešu populācijā to sastop vidēji 30-40%. Lai gan bakteriālā vaginoze var būt iemesls virknei komplikāciju ginekoloģijā un dzemdniecībā, ne tikai ārstēšanas taktika, bet arī tās nepieciešamība apsverama katrā gadījumā individuāli.
Klimakss ir normāls fizioloģisks process, ko novēro gan sievietēm, gan vīriešiem. 10-25% sieviešu tas rada traucējumus un sarežģījumus, bet visiem šajā periodā ir viena vēlēšanās – būt pēc iespējas mundrākiem un garīgi rosīgiem. Rakstā ieteikti paņēmieni un dabas līdzekļi pārejas posma atvieglošanai.
Šis raksts iecerēts kā neliels orientieris ginekoloģisko procedūru spektrā. Aplūkosim biežāko ginekologa praksē ambulatori veicamo manipulāciju pamatjautājumus, ar tām saistītās objektīvās un subjektīvās nianses, kā arī atsevišķas postprocedūru perioda īpatnības. Minētais palīdzēs, aprūpējot pacientes ginekoloģisko problēmu risināšanas periodā.
Ir daudz publikāciju par adenomiozi, taču paliek atklāts jautājums, vai zinātnes sasniegumi spēj palīdzēt praktizējošiem ārstiem šīs mīklainās slimības atklāšanā un ārstēšanā. Mēģināsim sniegt pārskatu jaunākajiem atzinumiem par adenomiozes patofizioloģiju, diagnostikas metodēm un ārstēšanas principiem.
Seno indiešu mitoloģija vēsta, ka dievs Krišna auga gana Nandas un viņa sievas Jašodas ģimenē. Reiz Jašoda ievēroja, ka puisēns ēd zemi. Viņa norāja Krišnu un pavēlēja atvērt muti, lai varētu to iztīrīt. Taču, ielūkojusies bērna mutē, viņa ieraudzīja tajā vismaz trīs pasaules. Tā arī mēs – jo dziļāk un uzmanīgāk apgūstam savu ķermeni, jo pārsteidzošākus atklājumus tas mums sniedz. Auglība, dzīvības turpināšana un atjaunošana bija senā cilvēka galvenais rūpju objekts. Vienlaikus cilvēku populācijā ir novērotas un arī šodien izpausmi gūst daudzas īpatnības, atkāpes no vispārpieņemtām normām, deviācijas. [1]
Endometrioze kā līdz galam neizzināta slimība liek atkal un atkal apstrīdēt it kā jau pierādītus apgalvojumus. Atverot jebkuru ginekoloģijas grāmatu, var izlasīt, ka endometrioze ir labdabīga saslimšana. Neviens vēl neuzdrošināsies pārrakstīt šo definīciju un mainīt vārdu labdabīga, tomēr jau vairākus gadus pasaulē tiek diskutēts par to, kāda ir saistība starp endometriozi un ļaundabīgiem audzējiem. Diskusijas risinās vairākos virzienos, taču katrā jautājumā ir pretrunīgi secinājumi, dažāda pierādījumu ticamība un vienotas atbildes vēl nav rastas. Šajā rakstā mēģināsim analizēt literatūrā atrodamas hipotēzes un to pierādījumus.
Intrauterīnā spirāle ir viena no populārākajām mūsdienu kontracepcijas metodēm. Lai cik ar to saistītās manipulācijas būtu vienkāršas, tomēr varam vērot arī komplikācijas. Kā zināms, ja intrauterīno spirāli laicīgi nenomaina, var attīstīties smagi iekaisuma procesi – tās atrašanās ilgums dzemdē pēc anotācijas ir pieci līdz astoņi gadi, tomēr spirāles maiņu vajadzētu veikt ātrāk, ik pēc trim gadiem, ko bieži apstiprina klīniskā pieredze. Viena no komplikācijām, kas var rasties jau spirāles ievadīšanas laikā, ir dzemdes sienas perforācija. To parasti konstatē manipulācijas laikā, bet ir gadījumi, kad šo komplikāciju konstatē novēloti.
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
