Dzemdes mioma sastopama 20-80% sieviešu [1], daļai sieviešu tā var būt pilnīgi asimptomātiska, bet daļai tā var radīt dažādus menustruālā cikla traucējumus, asiņošanu, pilnuma sajūtu vēderā, dažādas sāpes un pat sekundāru hidronefrozi vai v. cava kompresijas sindromu. Submukozai dzemdes miomai raksturīga dismenoreja, menorāģija, leikoreja, neauglība un spontāni aborti anamnēzē.
Reproduktīvā vecuma sievietēm endometrioze ir sastopama vidēji 5–28%. Neauglīgo sieviešu vidū tā palielinās līdz 77%. [1] Klīniski endometriozes izpausmes ir saistītas ar dažādu veidu sāpēm, neauglību un olnīcu veidojumiem. [2; 3] Lai gan mūsdienās ir dažādas diagnostikas metodes un iespējas, laparoskopija ir un paliek endometriozes diagnostikas “zelta standarts”. [4]
Vulvovaginīts ir viena no visbiežāk diagnosticētajām saslimšanām sievietēm un veido krietnu daļu no kopējo sūdzību apjoma ginekologa ambulatorajā darbā. Tā kā ikdienas praksē biežas ir sieviešu sūdzības, kas saistās ar niezi, diskomfortu, kairinājuma sajūtu ģenitāliju apvidū un izdalījumiem, tad šajā rakstā par tik bieži sastopamo vulvovaginītu un tā ārstēšanas iespējām.
Hroniskas sāpes tiek definētas kā sāpes, kas ilgst trīs mēnešus vai ilgāk, anatomiski lokalizējas iegurnī un ir pietiekami spēcīgas, lai radītu funkcionālu nespēju un būtu nepieciešama medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana. Hroniskas iegurņa sāpes visbiežāk ir izplatītas reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā, vīriešiem biežākais hronisku iegurņa sāpju iemesls ir hronisks (nebakteriāls) prostatīts, hroniska orhalģija un prostatodīnija.
Gan pasaulē, gan Latvijā plaši tiek diskutēts par hormonālās kontracepcijas nozīmi veselībā. Dažādu ārstu viedoklis atšķiras: ir tādi, kas atbalsta hormonālās kontracepcijas izrakstīšanu, ir tādi, kas neatbalsta, un ir vienaldzīgie. Lai gan vienprātības šajā jautājumā trūkst, hormonālā kontracepcija tiek lietota visai plaši, tāpēc rakstā mēģināts apkopot jaunāko pētījumu rezultātus tieši par hormonālās kontracepcijas “pozitīvo pusi” un veselības ieguvumiem.
Sievietes vidējam vecumam gan pasaulē, gan Latvijā ir tendence pieaugt, līdz ar to kļūst aktuālas ar novecošanos saistītās veselības problēmas, kā arī dzīves kvalitāti ietekmējošie faktori. Dzimumorgānu noslīdējums bieži vien rada galvassāpes gan ginekologiem, gan urologiem, gan proktologiem. Tā ir mūžsena problēma, bet pēdējos desmit gados būtiski mainījušies uzskati gan par patoģenēzi, gan klasifikāciju, gan ārstēšanas principiem un metodēm.
Žurnāls Doctus jau vairākus gadus informatīvi atbalsta RSU Medicīnas nozares studentu ikgadējās zinātniskās konferences, kas ir pieredzes apmaiņas un jaunu zināšanu gūšanas pasākums, kur iepazīt jaunākās tendences, apspriest sasniegumus un gūt iemaņas pētniecībā. Tā mērķauditorija ir studenti, kas aktīvi darbojas medicīnas zinātnē. Šajā numurā publicējam stenda referātu pirmās vietas ieguvējas pētniecisko darbu “Sievietes reproduktīvā veselība un uzvedība”. Pētījums nepretendē uz augstu reprezentativitāti, tomēr darbā izvirzītie jautājumi ieskicē būtiskākās tendences.
Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi savas kontracepcijas vadlīnijas ekstraģenitālu problēmu gadījumos. Rakstā salīdzinājumam minētas arī ACOG (American College of Obstetricians and Gynecologists) rekomendācijas, kas dažos gadījumos tomēr atšķiras. PVO izstrādātās vadlīnijas Latvijā ir iztulkotas, un speciālistu asociācijas tās ir ieteikušas lietošanai.
Nesens problēmgadījums paziņu vidū un iepriekšēja prakse, konsultējot grūtnieces, veicināja šā raksta tapšanu. Praksē novērotas gan ideāli veselas grūtnieces un spirgti jaundzimušie, gan grūtnieces ar nelielu, it kā “nevainīgu” hipertensiju, gan retu reizi arī eklampsija ar nāves draudiem mātei un bērnam.
Bakteriālā vaginoze uzskatāma par visbiežāko vaginālās infekcijas veidu reproduktīvā vecuma sievietēm, proti, vismaz viena trešdaļa no visām vulvovaginālajām infekcijām. Sieviešu populācijā to sastop vidēji 30-40%. Lai gan bakteriālā vaginoze var būt iemesls virknei komplikāciju ginekoloģijā un dzemdniecībā, ne tikai ārstēšanas taktika, bet arī tās nepieciešamība apsverama katrā gadījumā individuāli.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
