Līdz 40% priekšlaicīgu dzemdību galvenais etioloģiskais faktors ir infekcijas. [1] Infekciju korelācija ar priekšlaicīgām dzemdībām dažādos grūtniecības laikos ir atšķirīga. Agrīnu priekšlaicīgu (22.-28. gestācijas nedēļas) dzemdību etioloģijā infekcijas ir iemesls priekšlaicīgām dzemdībām līdz 90% gadījumu, bet 34.-36. nedēļā priekšlaicīgu dzemdību saistība ar infekciju ir tikai 15% gadījumu. [2] Infekcija var būt cēlonis citādi neizskaidrojamai antenatālai augļa bojāejai, kad atrod iekaisuma izmaiņas placentā, bet ar izteiktu autolīzi saistītas izmaiņas augļa audos konstatēt nevar.
Viņa var būt skarba un nesaudzīga vārdos – pret kolēģiem, pret padotajiem, pret pacientiem. Pret visiem, kas to pelnījuši. Viņa var līksmi apskaut un sabučot visus. Protams, ja viņi ir to pelnījuši. Viņa, manuprāt, nevar tikai vienu – liekuļot un izlikties. Viņa – Gaiļezera Ginekoloģijas nodaļas vadītāja BAIBA PAIJE, ginekoloģe ar četrdesmit gadu stāžu. Šis būs viņas stāsts.
Pēdējo gadu laikā, pēc ginekologu domām, nenotikušo (missed) un spontāno abortu skaits ir pieaudzis. Vai var runāt par diagnostikas uzlabošanos? Vai tiešām sastopamība pieaug? Kādi iemesli to izraisa? Kāda būtu optimāla diagnostikas un ārstēšanas taktika? Raksta uzdevums ir mūsdienīgā literatūrā rast atbildes uz minētajiem un ar tiem saistītajiem jautājumiem.
Eiropas 7.Menopauzes kongress, kas šovasar Stambulā pulcēja vairākus tūkstošus ginekologu, radiologu, onkologu, andrologu, ģimenes ārstu, seksopatologu, kardiologu, endokrinologu, menopauzes speciālistu un citu nozaru pārstāvju, noritēja, pārskatot iepriekšējo gadu biedus un mītus par hormonu aizstājterapiju un tās potenciālo ietekmi uz sievietes veselību. Novecot skaisti un patīkami – tāda bija devīze vienam no simpozijiem, kas labi noteica arī kopējo kongresa ideoloģisko platformu. Kongress aicināja dalībniekus iesaistīties diskusijās nevis par to vai citu preparātu labākām vai sliktākām īpašībām un potenciālo vēža indukcijas risku, bet gan palūkoties uz pusmūža veselības problēmām, izejot no dzimumspecifiskām norisēm organismā.
Iekaisīgas slimības ir ļoti izplatīta krūts patoloģija. Lielākā daļa ārstu par iekaisīgu krūts slimību uzskata tikai strutainu krūts audu iekaisumu – mastītu. Mastīts neapšaubāmi ir visbiežāk sastopamā šīs grupas slimība, bet nebūt nav vienīgā. Sekojošā informācija ir turpinājums publikācijai par labdabīgām krūts slimībām Doctus 2006.gada marta numurā, kurā krūts infekcijas slimībām pieskāros tikai garāmejot.
Endometrioze ir pazīstama jau gandrīz 150 gadus, taču zinātnieki tā arī nav vienojušies par tās rašanās teoriju (katram ir savi pierādījumi un fakti, kas ir savstarpēji pretrunīgi), diagnoze ir grūti uzstādāma (jo specifiskās diagnostiskās metodes ir invazīvas), patomorfoloģiskie procesi nav līdz galam izzināti un saprasti (jo vairāk tiek pētīts, jo vairāk tiek uzzināts), ārstēšanas metožu klāsts ir pietiekami liels, tomēr nav atrasts zelta standarts, kas derētu ikvienam endometriozes variantam.
Jebkuru dzemdību mērķis ir vesels bērns un māte. No vienas puses tas ir fizioloģisks process, kurā teorētiski nevajadzētu iejaukties, no otras – mūsdienu sievietes ir pieradušas pie daudz lielāka komforta nekā mūsu mātes vai vecmāmiņas. Sievietes ir kļuvušas informētākas par dzemdību norisi, internetā savstarpēji apspriedušas prieku par bērna piedzimšanu, vīra nenovērtējamo atbalstu un, protams, arī dzemdību sāpes. Bieži tiek diskutēts par to, vai dzemdību atsāpināšana palīdz sievietei dzemdībās, vai arī tieši pretēji – tiek izjaukts normāls fizioloģisks process.
Erba miopātija jeb Erba sindroms ir hereditāri distrofiska miopātija – juvenila progresīvas muskuļu distrofijas forma. Demonstrācijā – patoloģiskā procesa saasinājums jaunai sievietei grūtniecības laikā ar sirds un iegurņa muskulatūras iesaistīšanos, kas radīja draudus gan mātei, gan auglim. Tomēr kopumā gadījums vērtējams visai optimistiski, jo jaundzimušais ir vesels un pēc terapijas māte ar bērnu izrakstīti no slimnīcas apmierinošā stāvoklī.
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
