Endometrioze ir pazīstama jau gandrīz 150 gadus, taču zinātnieki tā arī nav vienojušies par tās rašanās teoriju (katram ir savi pierādījumi un fakti, kas ir savstarpēji pretrunīgi), diagnoze ir grūti uzstādāma (jo specifiskās diagnostiskās metodes ir invazīvas), patomorfoloģiskie procesi nav līdz galam izzināti un saprasti (jo vairāk tiek pētīts, jo vairāk tiek uzzināts), ārstēšanas metožu klāsts ir pietiekami liels, tomēr nav atrasts zelta standarts, kas derētu ikvienam endometriozes variantam.
Jebkuru dzemdību mērķis ir vesels bērns un māte. No vienas puses tas ir fizioloģisks process, kurā teorētiski nevajadzētu iejaukties, no otras – mūsdienu sievietes ir pieradušas pie daudz lielāka komforta nekā mūsu mātes vai vecmāmiņas. Sievietes ir kļuvušas informētākas par dzemdību norisi, internetā savstarpēji apspriedušas prieku par bērna piedzimšanu, vīra nenovērtējamo atbalstu un, protams, arī dzemdību sāpes. Bieži tiek diskutēts par to, vai dzemdību atsāpināšana palīdz sievietei dzemdībās, vai arī tieši pretēji – tiek izjaukts normāls fizioloģisks process.
Erba miopātija jeb Erba sindroms ir hereditāri distrofiska miopātija – juvenila progresīvas muskuļu distrofijas forma. Demonstrācijā – patoloģiskā procesa saasinājums jaunai sievietei grūtniecības laikā ar sirds un iegurņa muskulatūras iesaistīšanos, kas radīja draudus gan mātei, gan auglim. Tomēr kopumā gadījums vērtējams visai optimistiski, jo jaundzimušais ir vesels un pēc terapijas māte ar bērnu izrakstīti no slimnīcas apmierinošā stāvoklī.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
