Grūtniecības lakā pieaug prasības pret dzelzs rezervēm organismā, un tām izsīkstot attīstās dzelzs deficīta anēmija. Pasaulē dzelzs deficīta anēmija skar aptuveni 36,5 % grūtnieču, kas ir nozīmīgs risks gan mātes, gan augļa veselībai. Turklāt pastāv pierādījumi, ka mātes un augļa veselību ietekmē arī dzelzs deficīts pirms anēmijas attīstīšanās. Šajā publikācijā analizēti ieguvumi un riski rutīnas antenatālai dzelzs suplementācijai grūtniecēm bez anēmijas.
Mātes D vitamīna līmenis pirmajā trimestrī ir saistīts gan ar prenatālo augšanu, gan ar grūtniecības iznākumiem. Zems D vitamīna līmenis grūtniecības pirmajā trimestrī bija saistīts ar lielāku priekšlaicīgu dzemdību biežumu un samazinātu augļa garumu.
Latvijā Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis notiek ar lozungu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”, aicinot veikt valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi un jauniešu vakcināciju pret šā vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu (CPV). To organizē Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par <em>treat-to-target</em> (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.
Aptuveni viena no sešām sievietēm saskaras ar pēcdzemdību depresijas (PPD) simptomiem divus mēnešus pēc ķeizargrieziena. Daži dzemdību faktori, piemēram, ārkārtas ķeizargrieziens pirms dzemdību sākuma, ķeizargrieziens pēc dzemdību inducēšanas, sociālā atbalsta trūkums operāciju zālē un spēcīgas pēcdzemdību sāpes, ietekmē šī riska iespējamību.
Astmas risku bērnam var samazināt gandrīz uz pusi, ja māte grūtniecības laikā vismaz trīs reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, salīdzinot ar bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā nebija fiziski aktīvas.
Zīdīšanas ilgums ir īsāks mātēm, kurām ir bailes no dzemdībām — neatkarīgi no dzemdību veida, nekā vidēji populācijā, liecina jauns pētījums no Somijas.
Aptaukošanās sievietēm ir saistīta ar samazinātu auglību un palielinātu spontānā aborta risku. Šīs saistības varētu būt aktuālas arī visā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) diapazonā, kā arī vīriešiem.
Astma ir izplatīta sievietēm reproduktīvā vecumā. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka sievietēm ar astmu ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iestātos grūtniecība, nekā tām, kurām nav astmas, un ka astmatiskām sievietēm, kurām iestājas grūtniecība, biežāk ir bijusi nepieciešama ārstēšana. Tomēr lielākā daļa esošo pētījumu ir par sievietēm, kuras faktiski ir palikušas stāvoklī, tāpēc šajā pētījumā analizēja fertilitātes rezultātus valsts mērogā, lai iekļautu arī tās sievietes, kurām nav iestājusies grūtniecība.
Pieaugušie, kuri paliek nomodā vēlu un ir aktīvāki naktī, var saskarties ar ievērojami lielāku sirds un asinsvadu veselības risku nekā viņu vienaudži, kuri naktīs guļ.
Kuņģa vēzis ir piektā biežākā ļaundabīgā slimība pasaulē, histoloģiski dominējot adenokarcinomai (> 95 %). Ilgtermiņa protonu sūkņu inhibitoru (PSI) lietošana postulēta kā kuņģa vēža riska faktors jau kopš 1980.gada. Un kaut arī pēdējie veiktie sistemātiskie pārskati šo asociāciju apstiprina, izmantotā literatūra kritizēta daudzu metodoloģisko ierobežojumu dēļ, tāpēc PSI un kuņģa adenokarcinomas savstarpējo saistību var uzskatīt par neskaidru. Lai palīdzētu izgaismot neskaidrības, veikts populācijas gadījumu kontroles pētījums, izmantojot prospektīvi ievāktus datus no dažādiem vietējiem reģistriem piecās Ziemeļvalstīs.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
