Lai novērtētu, vai Covid–19 vakcinācija grūtniecības laikā ir saistīta ar priekšlaicīgu dzemdību vai nedzīvi dzimuša/maza gestācijas vecuma bērna risku, Kanādā tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Kā probiotikas ietekmē grūtnieces ar gestācijas cukura diabētu (CD)? Tas līdz šim nav noskaidrots, taču pētījumā analizēta probiotiku profilaktiskā ietekme uz grūtniecēm bez gestācijas CD.
No 1. augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās ir jāsniedz par valsts līdzekļiem, tajā skaitā, ja vēlmi par atsāpināšanas pielietošanu izteikusi pati sieviete.
No šī gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviesta jauna valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīninga metode sievietēm vecumā no 30 gadiem kas ļauj noteikt cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV klātbūtni organismā, ziņo Nacionālais veselības dienests.
Jau mazliet vairāk nekā gadu ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dr. KLINTA LISNERE ir atgriezusies Latvijā un katru dienu liek lietā zināšanas, ko ieguva King’s College slimnīcā Fetālās medicīnas institūtā (Harris Birthright Research Centre) Londonā. Tur viņa divus gadus mācījās pie viena no augļa medicīnas pamatlicējiem — profesora Kypros Nicolaides.
Gestācijas diabēts ir samērā bieži sastopams grūtniecības laikā visā pasaulē. Līdz ar sabiedrības aptaukošanās sastopamības pieaugumu, kāpj arī gestācijas diabēta izplatība, un arvien vairāk sievietes tiek pakļautas nevēlamu komplikāciju riskam bērniņa gaidīšanas periodā.
Paaugstināta asinsspiediena pārvaldības kļūdas grūtniecības laikā ir viens no mātes mirstības iemesliem. Līdz šim nav noskaidrots, kā asinsspiediena pašmonitorēšana grūtniecības laikā uzlabo klīnisko iznākumu pašai grūtniecei un auglim.
Neauglība ir unikāls medicīnisks stāvoklis, jo saista nevis indivīdu, bet pāri. [1] Neauglība tiek definēta kā reproduktīvā vecuma pāra — vīrieša un sievietes — nespēja ieņemt bērnu viena gada laikā, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas. [2] Neauglība ir aktuāla problēma gan pasaulē, gan Latvijā.
Pirmā daļa rakstam bija par sievietes aprūpi pēc dzemdībām, kur autores izklāsta gan fizioloģiskās izmaiņas, kas sagaida sievieti, gan aprūpes principus stacionārā. Šajā raksta daļā sniegts apkopojums par sāpju pārvaldību un izrakstīšanos no stacionāra.
Klīniskajā praksē svarīgi par drošu dzimumdzīvi runāt ar katru pacientu — neatkarīgi no vecuma, dzimuma un pieņēmumiem pēc tā, kā pacients sevi ārēji pasniedzis. Pirmais solis — riska faktoru identificēšana un pacientu izglītošana, profilakse.
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Sāpes kaklā un faringīts primārajā aprūpē gan pieaugušo, gan bērnu vidū nav retums, īpaši rudenī un ziemā. Klīniski novērojams iekaisums rīklē, aizdegunē un/vai kakla mandelēs, taču diferencēt starp virālu vai bakteriālu (retāk — sēnīšu) ierosinātāju mēdz būt izaicinoši. Pieaugošās antimikrobiālās rezistences rādītāju dēļ ir īpaši svarīgi noteikt, vai pacientam tiešām nepieciešama antibakteriāla terapija vai tomēr jāizmanto simptomātiska pieeja.
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
