Krūts barošana var pasargāt no insulta
Krūts barošana ir laba ne tikai bērniem, bet arī mātēm. Pieaug pierādījumu skaits, ka krūts barošana samazina insulta risku sievietēm pēcmenopauzes vecumā.
Krūts barošana ir laba ne tikai bērniem, bet arī mātēm. Pieaug pierādījumu skaits, ka krūts barošana samazina insulta risku sievietēm pēcmenopauzes vecumā.
Droša un uzticama ģimenes plānošana tiešā veidā ietekmē sabiedrības veselību un nodrošina sievietes personīgo un profesionālo neatkarību. Kontracepcija ir neaizstājams līdzeklis, lai profilaktiski novērstu nevēlamas grūtniecības iestāšanos.
Gandrīz visām sievietēm ar endometrija vēzi ir bijusi asiņošana pēc menopauzes (PMB) anamnēzē, tomēr tikai mazai daļai sieviešu ar PMB diagnosticē endometrija vēzi.
Paaugstināta testosterola/ estradiola attiecība sievietēm pēc menopauzes saistīta ar paaugstināu miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas risku 12 gadu periodā.
Sievietēm, kuras plāno grūtniecību pēc iepriekšējas grūtniecības pārtraukšanās un kurām ir pietiekams D vitamīna līmenis, ir lielāka iespējamība palikt stāvoklī un saglabāt grūtniecību, salīdzinot ar sievietēm, kurām ir nepietiekams D vitamīna līmenis. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā The Lancet Diabetes & Endocrinology.
Paaugstināts asinsspiediens pirms grūtniecības un grūtniecības sākumā var paaugstināt grūtniecības pārtraukšanās risku, pat tad, ja sievietei nav hipertensijas diagnozes.
Statistikas dati ir nepielūdzami — 75 % no visām sievietēm dzīves laikā saskaras ar vaginālo kandidozi, katra otrā zina, ko nozīmē cistīts un antibiotiku kursa atstātas sekas, vismaz 10 % sieviešu ir priekšlaicīga menopauze.
Sievietēm, kuras lieto hormonaizvietojošo terapiju (HRT) menopauzes laikā, novēro izmaiņas sirds struktūrā un funkcijā, kas var būt saistītas ar zemāku sirds slimību risku, secināts pētījumā.
Mirstība plaušu artērijas trombembolijas dēļ sasniedz pat 2,2—6,6 %. [5] Latvijā no 2013. līdz 2015. gadam bijuši pieci tiešie mātes mirstības (MM) gadījumi venozās trombembolijas dēļ (25 % no visiem MM gadījumiem šajā periodā). Visām pacientēm identificēti vairāki riska faktori. [6] Lai mazinātu mirstību VTE dēļ, nopietni jāizvērtē visi riski un jāizvēlas atbilstīga profilakse.
Spānijā veikta pētījuma rezultāti brīdina, ka veselības aprūpes sistēmai sistemātiski jāpievēršas bezmiega problēmas risināšanai grūtniecēm. Bezmiegs ne tikai ietekmē grūtnieces dzīves kvalitāti, bet arī ir riska faktors paaugstinātam asinsspiedienam un pre-eklampsijai, gestācijas diabētam, depresijai, priekšlaicīgām dzemdībām un neplānotiem ķeizargriezieniem.
Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]
D vitamīna deficīts ir neatkarīgi saistīts ar diabētiskās perifērās neiropātijas (DPN) risku, potenciāli ietekmējot lielas nervu šķiedras gados vecākiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.
Bronhiālā astma ir hroniska elpceļu slimība, ar ko dažādās pasaules valstīs sirgst 1—29 % cilvēku. Dažādu riska faktoru novērtēšana ir svarīga sadaļa klīnicista ikdienas darbā ar astmas pacientu. Kāda ir simptomu kontrole, medikamentu lietošanas paradumi, prasmes un grūtības, vai ir blakusslimības, kāds ir sociālais fons — tā ir tika daļa no jautājumiem, uz kuriem ārstam jābūt atbildēm, lai veiksmīgi piemeklētu labāko ārstēšanas taktiku pacientam.