Šovasar RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Ginekoloģijas klīnika nosvinēja desmit gadu jubileju. Šajos gados palīdzība sniegta vairāk nekā 50 tūkstošiem sieviešu un veikts vairāk nekā 35 tūkstoši operāciju. Par to, kāda ir neredzamā “bilance”, — klīnikas vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. NELLIJA LIETUVIETE.
Pēcdzemdību periods ilgst 6—8 nedēļas pēc dzemdībām. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek fizioloģiskas pārmaiņas, kas aptuveni 42 dienās atgriežas pirmsdzemdību stāvoklī, tomēr ne vienmēr šajā periodā sievietes organisms atkal funkcionē tāpat kā pirms dzemdībām. Dažos literatūras avotos minēts, ka post partum periods ilgst pat 12 mēnešus pēc bērna dzimšanas.
Ja sieviete lieto alkoholu pirmo piecu līdz desmit grūtniecības nedēļu laikā, ar katru nedēļu aborta risks pieaug par 8 %, pētījuma rezultāti.
Avārijas kontracepcija (AK) attiecas uz produktiem, kas novērš grūtniecības rašanos pēc neaizsargāta dzimumakta (NDA) epizodes. NDA var būt kontracepcijas neizmantošanas vai neveiksmīgas tās izmantošanas rezultāts vai piespiedu seksuālas aktivitātes dēļ. AK nepārtrauc grūtniecību, neizsauc abortu.
Analizējot datus par vairāk nekā 1300 sievietēm, kam perspektīvi sekoja visu grūtniecības laiku, secināja, ka sievietēm, kam mangāna līmenis grūtniecības sākumā ir zems, biežāk attīstās augsts asinsspiediens jeb preeklampsija grūtniecības beigu posmā.
Lielā pētījumā ar sievietēm pusmūža vecumā atklāts, ka ar vecumu saistītas izmaiņas skeleta muskuļos ir daļa no sieviešu dzīves piecdesmit gadu vecumā. Šajā laikā sievietēm notiek pāreja no perimenopauzes uz postmenopauzi un estrogēna ražošana tiek pārtraukta.
VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības.
Hipertensija grūtniecības laikā, īpaši preeklampsija, var būt psihisku slimību cēlonis bērniem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Hypertension.
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā.
Kontracepcijai ir sena vēsture, jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu mūsu senči rūpējušies par ģimenes plānošanu, taču izvēļu klāsts mūsdienās ir tik bagātīgs, ka apjukt var pat zinātājs. Kādu metodi izvēlēties un kāpēc tieši to?
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
