Preeklampsija un augsts asinsspiediens. Pārvaldība grūtniecēm
Ja preeklampsiju neārstē, tā var būt letāla — šis ir viens no galvenajiem mātes un bērna mirstības iemesliem, tāpēc adekvāta preeklampsijas pārvaldība ir ļoti svarīga.
Ja preeklampsiju neārstē, tā var būt letāla — šis ir viens no galvenajiem mātes un bērna mirstības iemesliem, tāpēc adekvāta preeklampsijas pārvaldība ir ļoti svarīga.
Grūtnieču antenatālā aprūpe ir nepieciešama, lai savlaicīgi konstatētu un iespējami veiksmīgi novērstu problēmas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt mātes un bērna veselību. Lai gan visbiežāk grūtniecības iznākums ir labvēlīgs, tomēr ir virkne patoloģiju, kas var izraisīt dažādus sarežģījumus.
Sievietes ar sāpēm iegurnī senāk tika uzskatītas par trakām, amorālām, sāpes izdomājošām. Mūsdienās situācija mainījusies, taču endometriozes slimības attīstībā un izpausmēs joprojām ir daudz nezināmā.
Visbiežākais iemesls, kāpēc sieviete apmeklē ginekologu, ir pastiprināti izdalījumi no maksts. Normālā maksts mikroflorā dominē laktobaktērijas, bet dažādu mikrofloru ietekmējošo faktoru ietekmē var būt izmaiņas maksts florā, kas var radīt diskomfortu un pastiprinātus izdalījumus no maksts.
Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu.
Katru gadu aptuveni 208 miljoni sieviešu kļūst par grūtniecēm. 59 % grūtniecību ir plānotas, 41 % — neplānotas. Salīdzinoši populāra metode nevēlamas grūtniecības profilaksē ir avārijas kontracepcija. Šajā rakstā par tās efektivitāti un lietošanas drošumu.
Menstruālās sāpes ir viena no biežākajām ginekoloģiskajām sūdzībām sievietēm reproduktīvajā vecumā. Sāpju intensitāte ir individuāla, taču ārstēšanas principi ir līdzīgi — ar farmakoloģiskām, dabas un citām ārstēšanas metodēm iepazīstinām šajā literatūras apskatā.
Sievietes galvenā bioloģiskā loma ir radīt dzīvotspējīgu, spēcīgu un gudru pēcnācēju, kas būs spējīgs nodrošināt sev labu dzīves kvalitāti. Diemžēl dažādu iemeslu pēc bērni dažkārt var piedzimt ar problēmām, kas ietekmē viņu veselību un nākotnē arī dzīves kvalitāti.
Hiperglikēmija ir biežs stāvoklis sievietēm grūtniecības laikā. IDF dati liecina, ka viena no sešu dzīvi dzimušu (16,8 %) bērnu mātei grūtniecības laikā bijusi hiperglikēmija. Retāk (16 %) hiperglikēmija saistīta ar cukura diabētu (CD) grūtniecības laikā, bet biežāk (84 %) — ar gestācijas cukura diabētu (GCD).
Agrīnā perimenopauzē estrogēnu līmenis, ko izdala olnīcas, var būt neizmainīts, bet folikulu stimulējošā hormona (FSH) daudzums pakāpeniski sāk pieaugt. Procesam progresējot, estrogēnu līmenis sāk strauji pazemināties un FSH līmenis paaugstināties.
Kādas ir blefarīta izpausmes? Kas nosaka blefarīta attīstību un kāda ir pirmā palīdzība nekomplicēta blefarīta gadījumā? Uz praktiskiem jautājumiem atbild oftalmoloģe Kristīne Leimane.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Vai pacients, kurš piekrīt ārstēties, bet norādījumus neievēro, ir “sarežģīts”? Vai varbūt viņš vienkārši nav sapratis būtisko? Komunikācija nav tikai vārdu apmaiņa, tā ir klīniskās kvalitātes pamats. Tomēr praksē nereti konsultējam pacientus, kuru rīcība šķiet neparedzama vai neracionāla: viņi atsakās no izmeklējumiem, pārtrauc terapiju, ignorē ārsta norādījumus. Tad aiz viņu uzvedības nereti slēpjas kultūras atšķirības, valodas barjera vai citāda izpratne par veselību.